Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās ir ļoti daudz interesantu un pamācošu grāmatu, kuras zin ikkatrs cilvēks. Latvijā ļoti dominē grāmatas, jo lasot tās katrs cilvēks attistās un gūst no tām daudz ko jauna. Bet neskatoties uz visu šo labo, mūsdien katrā cilvēka dzīvē ir problēmas. Lielas vai mazas, bet tās ir. Šīs problēmas padara mūsu dzīvi grūtāku. No šīs lugas un noveles ir jāveic secinājumi, lai dzīve būtu vieglāka. Manuprāt, ir jāizlasa šī luga un novele, jo no tiem var secināt, kā nedrīkst uzvesties un kā nedrīkst izturēties pret pārējiem.
Manuprāt, Rūdolfa Blaumaņa lugā “Pazudušais dēls” pati nozīmīgāka problēma ir attiecības starp bērniem un vecākiem. Šajā lugā pārādās gan savstarpēji konflikti bērnu un vecāku starpā, gan Krustiņa attieksme pret pašu sevi, un vecāku velme būt atbildīģiem pašiem pret sevi.
Krustiņam konflikts ir gan ar tēvu, gan ar māti. Tēvs ir stingrs cilvēks ar stingru raksturu. Viņam ir grūti piedot dēlam, ka tas nav nomaksājis renti un slikti rūpējies par saimniecību. Krustiņam bērnībā bija viss atļauts, viņu nekas cieši nesodzēja par viņa blēņām. Viņš darīja ko un kā gribēja. Cilvēka uztvere un attieksme pret pasauli tiek veidota jau no bērnības. Visam pamatā ir vecaki, kas bērnu audzina, māca pareizi un pieklājīgi izturēties pret apkārtējiem, cenšās iemācīt dzīves vērtībām, cieņu pret sevi, saprast, kas ir slikts un kas ir labs. Ja vecāki ir domājuši par bērna audzināšanu, tad no šī bērna nekad neizaugs nepieklājīgs vai slikts bērns. Paši vecāki veido sava bērna raksturu un viņa rīcības. Krustiņu māte, kas viņu pārlieku lutināja, vai tēvs, kas nebija klāt, kad viņam vajadzēja būt. Pati lielākā problēma bija tas, ka viņa vecāki neteica viņam neko par viņa rīcību. Krustiņam likās, ka viņš dara visu pareizi, ka kāršu dēļ izraisījās tāds konflikts, par kuru sekām viņš nedomāja.
Manuprāt, arī Rūdolfa Blaumaņa novelē “Purva bridējs” bija problēma Kristīnes uzvedībā. Viņa mīlēja Edgaru, kurš bija plenderis, nevis Akmentiņu, kurš bija bagāts vīrietis Kristīne izvēlas to ko viņa mīl, neskatoties uz to, ka viņa varēja dzīvot lielā un bagātā mājā.
Es domāju, ka katrs cilvēks izvēlas savu dzīvi. Kā viņam dzīvot un ko viņam darīt. Vajag būt pieklajīgam pret apkārtējiem cilvēkiem un domāt par tām sekām.