Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas spēlē lielu lomu katra cilvēka dzīvē. Lasot, mēs varam izprast sevi un atrast atbildes uz jautājumiem. Grāmata nav vienkārši papīra gabals, tai arī ir dvēsele un sava vēsture, tā var iemācīt kaut ko jaunu, piemēram, paplašināt vārdu krājumu, iemācīt pareizrakstībai, kā arī iedvesmot un atstāt kādu iespaidu uz cilvēku.
Cilvēks, kurš ir pazaudējis sevi šajā lilajā pasaulē ne vienmēr var gūt palīdzību no tā blakusesošajiem. Tāpēc arī man ir grāmata “Būris”, kuru uzrakstijis Alberts Bels. Šajā grāmatā skartas cilvēka personiskās problēmas un pārdzīvojumi. Lasot šo romānu sāc domāt par savu dzīvi, vai tā tiešām ir piepildīta ar svarīgiem notikumiem, vai tu dari visu tieši tā, kā gribas tev, nevis pārējiem. A. Bels parāda cik svarīgi dzīvot dēļ sevis un darīt to, ko gribi, nevis to, ko diktē apkārtējie. Grāmata palīdz saprast sevi un padomāt par prioritātēm.
Andras Manfeldes romāns “Dzimtenīte” atklāj lasītājam, ka māja ir vienīgā vieta, kur tu vari būt īsts, bez maskām, jo tevi pieņem tādu, kāds tu esi. Galvenās varones aizbrauc uz ārzemēm pēc labas dzīves meklēšanas un naudas gūšanas, atstājot savu pašu dārgāko te, Latvijā, savu ģimeni un māju.
“Nekur nav tik labi, kā mājās”, teica viena no varonēm. Tie ir tik vienkārši vārdi, bet cik šajos vārdos ir jēgas un sāpju. Aizbraucot no mājām un saviem mīļajiem, sāc saprast, ka nav labākas vietas kā mājas.
Rūdolfa Blaumaņa darbos tiek skartas ļoti svarīgas problēmas, ar kurām mēs saskaramies ikdienā, piemēram, darbs “Pazudušais dēls”. Skartas ģimenes problēmas, paaudžu nesaprašsana. Šīs problēmas ir aktuālas un arī būs aktuālas visu laiku, jo paaudžu konflikti būs vienmēr un no tā nevar nekur aizbēgt. Šis darbs mums parāda, cik necienīgi bērni attiecas pret saviem vecākiem. Lasot šo grāmatu jaunieši saprot, ka vajag būt daudz cienīgākajiem pret saviem vecākiem, jo tie gatavi atdod savam bērnam visu, pat pašu pēdējo.
Katram no mums grāmata atstāj savu iespaidu, tai piemīt liela vara un tā var mainīt cilvēka uzskatu uz dzīvi, un ne tikai. Mums tikai liekas, ka tas ir tikai lappušu krājums, tomēr tā nav. Grāmatai ir dvēsele. No visa iepriekš teiktā var secināt, ka grāmatas ir ļoti svarīgas un tās ir jālasa.