Grāmatu brīnumainā vara.
Pasaule ir miljoni cilvēku. Katrs ar savu rakstūru, iekšējo pasauli, viedokli. No pašas bērnības mūsu pasaules izprātni kontruē sabiedrība, vecāki, draugi, ienaidnieki. Pie šī sarāksta var arī pieskaitīt mūziku, kino un teātri, spēles un grāmatas. Es uzskatu, kā grāmatam ir vislabāka un visspecigāka iedarbība uz cilvēku. Sākot no pirmiem dzīves gadiem grāmatas māca kas ir labi un kas ir slikti, kā ir pareizi un nepareizi. Cilvēks aug un ar viņu aug viņa literatūra, kas palīdz atrast atrisinājumus grutākajam dzīves problēmam.
Man, kā pusaudžim, tagad ir viens no svarigākajiem jautājumiem dzīvē – atrast savu vietu sabiedrībā. Ikkatram no mums ir robēžas kas palīdz vai traucē mūsu dzīves ceļā. Pateicoties Alberta Bela darbam “Būris” man pilnīgi mainījas izprātne par mūsdienu pasauli. Agrāk es domāju, kā ir svarīgi lai citi cilvēki tevi pieņemtu, lai būtu labas atzīmes, lai būtu labs darbs. Bet, viss tas bija mani ierobežojumi mans būris, kurā es pati sevi iesedināju. Kad es iepazinos ar A. Bela darbu es saprotu, kā nedrikst ierobežot sevi, savas domas. Cik es necīnītos – visi apkartējie cilvēki mani nepieņems, ar sliktam atzīmēm arī var dzīvot, darbam vajag būt mīļākam. Un nav svarīgi ko doma citi, tas ir mana dzīve, un es pati izvēlos kur un kadus ierobežojumus vajag likt.
Katru dienu dzīvē rodas jaunie cilvēki, kas sniedz mums dzīves pieredzi. Vieni tikai uz dažam minūtēm, citi uz ilgāku laiku. Bet ir tie, kas ir blakus mums visa dzīves gaitā, vecāki. Tie, kas davināja mums dzīvi, tie, kas palīdz mums grutajā situācijā, tie, kas godīgi priecājas par mūsu sasniegumiem. Bet, diemžēl, Rudolfs Blaumanis savā darbā “Indrāni” rada mums otru situācijas pusi. Lugā ir attēlota bērnu cietsirdība, vecāku necieņa un ciņa par naudu. Edvarta un Ievas skopība nogalināja vecāku mīlestību un bērnu morālus principus. Mūsdienās tāda situācija ir diezgan populāra, jo mūsu sabiedrībā svarigākus jautājumus risinā nauda. Šī luga piespida mani aizdomāties, vai es arī uzvēdos kā Edvarts? Un es saprotu, kā nekādā gadījumā es nepametīšu savus radiniekus, neatņemšu viņiem pedējo maizes gabalu un cienīšu viņu viedokli.
Mīlestība – vārds, kurš skaidro visu pasaulē notiekošo. Mūzikā, kino, teātros, dzējās parsvarā apspriež mīlestības temu. Un arī katram no mums kadā dienā radīsies šī maģiskā izjūta. R. Ezera darbā “Aka” attēloja tieši šo tēmu. Mīlestība starp cilvēkiem, kuri nevar būt kopā. Manā izprātnē Laura, galvena varone, neprot dzīvot priekš sevis, aizmirst par sevi. Dzīvot visu savu dzīvi ar cilvēku kuru nemīl, gaidīt viņu no cietuma un censties izturēt citu cilvēku apspriešanu. Viņas mērkis ir saglabat ģimeni, lai bērnam būtu tēvs. Šīs darbs pastāstīja man kā nekādā gadījumā nedrikst aizmirst par sevi, savam velēšanām un jūtam. Dzīve ir viena un nekad nebūs parvēlu kaut ko mainīt, attīstīties, mīlēt.
Latviešu literatūrā ir milzīgs darbu skaits, kurš var mainīt cilvēka pasaules izprātni un mērķus. Galvenais ir nebaidīties un atcerēties, kā tas ir mana dzīve un viņa ir manās rokās, bet literatūra ir dzīves svarīga daļa.