Grāmatu brīnumainā vara.
Lasot jebkuru daiļdarbu, lasītajam izveidojas garīgs kontakts ar grāmatas varoņiem. Vieni grāmatas varoņi valdzina un stingri ietekmē, citi atstāj vienaldzīgu un ļoti ātri aizmirstas. Visu nosaka tas, vai lasītajam pieņēmama literārā varoņa domu pasaule, pazīstami viņa piedzīvojumi. Lielā nozīme ir asociācijām, kuras izraisa vai neizraisa literārā varoņa dzīve un rīcība. Man latviešu literatūra ir daudz tuvu, simpātisku varoņu, kurus es droši varu devēt par saviem līdziniekiem.
Par savējo atzītu V. Plūdoņa centīgo, uzņēmīgo, neatlaidīgo jaunekli poemā “Atraitnes dēls”. Mani fiscinē šī jauna cilvēka neatlaidība, velme mācīties un uzvarēt trūkumus. Jauneklis mani motivē nepadoties, cīnīties līdz galam. Ļoti interesanti sanāk, cilvēks parasti lasa grāmatu, bet tā motivē un aizstāv aizdomāties par kādām vērtībām. Jo mācību saturs ir plašs, nemitīgi sevi jāparliecina radoši. Mani neskar tas grūtības, ar kurām bija jātiek galā. Lasot Blaumaņa daiļdarbu “Indrāni”, es varu secināt, ka nekad neizdarīšu pāri saviem vecākiem. Galvenā varoņa Edvarta rīcība ir paīstam bezsirdīga, jo viņš aizvēra vecus Indrānus pirtiņā un tie galu galā tur nomira. Manuprāt, ja pēc izlasīšanas es sapratīju, ka nekad tā nerīkošos, varu secināt, ka tieši tas ir grāmatu brīnumainā vara. Grāmata iemācīja un parādīja man, kāds var būt bezsirdīgums un kaislība, tāpēc man negribas būt kā Edvarts.
Kā arī, man gribētos pasvītrot A Bella darbu “Būris”. Šīs darbs atspoguļo, ka no jebkurām problēmām var izvirzīties. No jebkuras situācijas var atrast izeju. Katrs no mums pašreiz domā, ka viņas problēmām nav nekāda atrisinājuma. Izlasot A. Bella daiļdarbu es varu secināt, ka mēs paši iekāpjam būrī un mēs paši tāpat varam no tā iziet. Viss ir mūsu prātā. Mēs paši izvēlamies, kad mēs gribam iekāpt un kad izkāpt. Absolūti viss ir atkarīgs no mūs. No mūsu velēšanas.
Nobeigumā es varu secināt, ka grāmatas un literatūra spēj padarīt mūs labāk, izanalizēt savas garīgas vērtības un ietekmēt uz mūsu dzīvi. Es esmu ļoti pacietīga rakstniekiem, jo viņi mani emocionāli un garīgi bagātinājuši, likdami domāt, spriest un analizēt. Ticu, ka turpmāk atradīšu vēl daudz gara radinieku. Man priekšā studijas augstskolā un literatūra būs mana pavadone. Man vēl ir tikai 19 gadi, tāpēc nākotnē man ir vēl daudz kas jaizlasa.