Grāmatu brīnumainā vara.
Es grāmatas lasu reti, bet kad ir vēlme kaut ko izlasīt, tad lasu par Sibīrijas laikiem. Man tuvākās grāmatas ir V. Belševica “Bille”, M. Vanaga “Veļupes krastā” un M. Zālītes “Pieci pirksti”. Man šīs grāmatas ir tuvas, jo viņas mani piesaista ar grāmatas vāka izskatu, grāmatas nosaukumu un, protams, pašu stāstu par to laiku.
V. Belševicas “Bille” ir par pirms Sibīrijas laiku un bērna bērnību tajā laikā. Pirms izsūtīšanas uz Sibīriju, cilvēki bija sabijušies, jo viņi nezināja uz kurieni viņus sūtīs. Billes vecāki nebija turīgi un nevarēja atļauties daudzas lietas kā citu bērnu vecāki. Meitenītei vecāki bieži strīdējās un viņai likās, ka viņa ir nevēlams bērns ģimenē. Billei bija daudz draugu, ar kuriem viņa bieži gāja laukā, tādēļ arī daudzus strīdus nepiedzīvoja un nedzirdēja. Pat vienu brīdi viņai likās, ka pieaugušie ir dīvaini. Vecāki pat sagrabināja pēdējo naudiņu, lai tikai Bille varētu sākt skolas gaitas un izrādās, ka viņa bija ļoti talanīgs un apdāvināts bērns. Brīnumainā vara šajā grāmatā ir par to, ka, sanākot visiem kopā, var atrast citu ceļu uz laimi.
M. Vanagas “Veļupes krastā” ir par pašu Sibīrijas laiku. Pati Sibīrijas izsūtīšana ir bijusi lielākā pilsoņu masu izsūtīšana. Tika piedzīvoti daudzi nepatīkami piedzīvojumi, protams, arī negadījumi. Rītā, kad izsūtīja cilvēkus, visus aizveda uz vilciena staciju, bet nežēlīgs pavērsiens bija, ka vīrus atdalīja no sievām un bērniem. Teica, ka galā satikšoties, bet beigās tā nebija. Cilvēkus, kuri pretojās vai lūdzās, lai neaizved, viņus nošāva turpat uz vietas. Visi braucot vilcienā prātoja uz kurieni ved, kas būs jādara, vai būs ko ēst vai arī nomirs badā. Cilvēkiem šis posms dzīvē, paliks ilgi atmiņā, jo ir daudz kas piedzīvots. Vīri bija gatavi uz visu, lai aizstāvētu savas ģimenes. Šajā grāmatā brīnums ir, kad cilvēki izdzīvo un nenomirst no bada.
M. Zālītes “Pici pirksti” ir par atgriešanos Latvijā un tām sajūtām, kad esi mājās. Laura un viņas vecāki atgriezās mājās no ilgiem gadiem Sibīrijā. Vecākiem vienīgajiem šī atgriešanās mājās, radīja tādu pacelājošu sajūtu, jo Laura piedzima tad, kad visi atradās Sibīrijā. Ceļš uz mājām bija tāls un apnicīgs. Manuprāt, vecākiem vajadzēja kaut ko iepriekš pastāstīt Laurai par Latviju, lai viņai ir kāda saprašana par šo valsti. Atgriežoties Latvijā viņus sagaidīja stacijā Mīma un Papus. Latvijā smaržoja tik labi kā ziedējošā pavasarī. Brīnumainā vara ir, kad cilvēkiem atgriežoties ir labi savās mīļajās mājās.
Katrā grāmatā ir sava brīnumainā vara un būtība, protams, savs stāsts. Iesaku katram atrast savu brīnumaino grāmatu un padalīties ar citiem.