Grāmātu brīnumainā vara
Grāmata, vienkarš informacijas saglabšanas veids ko izdomaja cilvēks. Sakoptas lappuses ar drukatu tekstu un retiem ilustracijam, no pirma skatiena nav neka īpaša. Tomēr skatoties dziļak var atrāst daudz interesanta. Drukatie būrti parvēršas par teikumiem, teikumi tekstos. Bet teksti glabj autora pardomas, galveno varoņu dzīvibu, vietas un pasaules kurus jūs nekad neredzesiet. Grāmatas ir ne tikai informacija, ta ir neapņemta pasaulē kur var sastapt jebko.
Katrs cilvēks sastop savu pirmo grāmātu pat no bernības. Tie palīdzeja, ar spilgtiem piemēriem no pasakam mūsu vecākiem un audzinata iemacit kas ir labi un kas ir slīgti, ko drīkst darīt un ko nedrīkst. Ar neaizmirstajiem teliem grāmatas macīja mūs. Un kļustot pieaugušāk nevar teikt ka to aktualitate mainijusies. Kā piemēru var nosaukt Rudolfa Blaumaņa darbu “Raudupiete” (1889). Darbs kurš parada mūms pie ka var vest mīlestība un neapdomatā ricība.
Tomēr ir ļoti žel ka ar laiku cilvēki aizmirst gandrīz visu. Un atcērēties tas ko bija ir aizvien grūtāk. Un grāmatas var palīdzet saglabat to informaciju. Uz saviem lappusēm tie var glabt tekstus neizskaitami ilgi. Un ne kāds notikums nebūs aizmirst. Varbūt arī tāpēc daži no mūms ved dienasgrāmatas kur atrodas mūsu personīga es un visas problemas uz dotu bridi. Ka piemērām Melanijas Vanagas autobiografiskā romanā “Veļupes krasta” (1991). Darbs kurš var paradīt ko latviešu iedzīvotaji atrāda aukstajā Sibirijā. Kā tie tikka gala ar bādu, nesaprašānu un citu cilvēku vienaldzību.
Viss ko autors ģribēja teikt atrodas uz grāmatu lappusēm. Un dažkart autoriem izdevies radīt savos rakstos pat jaunas personības. Piešķirot tiem savu īpašo domašānas veidu, emocijas, jūtas, attiecības cits ar citu. Autors ir kā Dievs, kurš risīna visu, jo pat varoņa dzīvība atrodas autorā rokās.
Ka arī pasaule kurā tie atrodas. Piemēram Gundegas Repšas romanā “Ugunszīme” (1990) varoņi atroda savu vietu peckara Rīga. Taja laika kad pretošanas valsti parvaldej vareja pievert pie izsutīšanās vai pat navessoda.
Gramatam ir brīnumainā vara. To ir neizkaitami daudz. Katra var atšķirties no citas ar autoru, žanru, stilu vai pat ar drukašanas stilu vai rokrakstu. Un katra no tiem glabj sevi savu personīgo pasauli un domas. Un tāpēc jo kada bridi cilvēki atteiksies no grāmatam tie zaudes savās zinašanas, savu vēsturi, un galvenokart sevi.