“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis)
Katram cilvēkam ir ģimene, draugi, mīļie. Un ir tie, kuri vistuvākie pie dvēseles un sirds ļoti dziļi. Cilvēki priekš saviem mīļiem un tūviem gatavi uz visu. Mūsu mīļie ietekmē uz mums, mainā, realizē un mūdina būt labāk nekā mēs ir. Viņi saprot mums no viena vārda un mīl, kādi mēs esam ir.
Tāda milzīga un bezgalīga mīlestība paradīta Viljama Šekspīra romānā “Romeo un Džuljeta”. Varoņi tā mīl viens otru, ka eja un bija pret visiem, arī pret saviem vecākiem. Viņi kļūva ienaidnieki pret visiem. Viņas mīlestība bija kaut kas fantastisks un maģisks, burvīgs un nereāls. Viņi bija tādi cilvēki, kuri sirds ļoti dziļi.
Darbs “Aija”, kuru režisors ir Varis Brasla, arī parāda aktuālas problēmas. “Aija ” ienāk Latvijas kultūras Kanonā. Latvijas kultūras kanons ir izcelākāis un ieverojāmākais kultūras vērtību apkopojūms. Latvijas kultūras kanons ietvēr sevī dailes teātri. Dailes teātris bija tika dibināts 1920. gadā 19. novembrī. Tur un bija radījums “Aija”. Galvenais varonis Jānis, visu savu dzīvi mīleja Aiju un kād atbrauca “Ragu” mājas, un uzzināja, ka viņai nomira vīrs, paradījas cerības, ka vēl viss būs. Bet tikai ar laiku viņam iemīļojas Ieva, kura bija pilnīgs pretstāts Aijai. Un tikai tad viņš saprat, kura sieviete ir viņu īsta mīlestība. Vieni to saprot no sakumā, bet citiem vajag uz to laiku. Jo tu vari atrast savu tūvu cilvēku pēc kāda laikā un kad tu negaidi to.
Bet ir cilvēki, kuri ir tūvi tikai priekš sevi. Tas ir paradīts Alberta Bella romānā “Būris”. Galvenais varonis no sakumā dzīvoja un nedomāja ne-par-ko. Viņam nebija morālās vērtības, neaizdomajas vai dzīvo viņš pareizi. Bet pēc tam viņš bija ieslodzīts “būrī”. “Būrīs” bija viņu emocionālais stāvoklis, domas, jūtas, pārdzīvojumi. Pēc tām viņš sapratīja, ka ne kādam cilvēkam nebija vajadzīgs. Viņš bija tūvs tikai sevi. Viņoš bija izolēts no ārējas vides. Vistuvākais un sirdi dziļš viņš bija sev pats.
Beigā var sakt, ka visiem cilvēkiem pasaulē ir tūvie un mīļie. Bet ja arī cilvēkam nekā nav, viņam ir viņš pats. Vieni nomir vientulībā, bet citie atrada sevi un iet tālāk. Bet vienalga tev dzīvē būs vienmēr mīļie un kuri mīles tevi. Dzīve ir gāra un vienmēr cilvēki aizies un atnāk jaunie, kuri var mainīt tavu dzīvi koordināli.