Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mēs esam tehnoloģijas paaudze, ne tikai Latvija, bet gan visa pasaule. Tehnoloģijas ir izmainījušas pasaules uztveri un es uzskatu, ka lielākoties uz to labāko pusi. Kā piemēru mēs varam ņemt valsts sadraudzību, rasismu vai ziedojuma fondus.
Latvija jaunajā tehnoloģiju pasaulē ir ļoti labi attīstīta. Mūsu skolās katru dienu ienāk aizvien jaunākas preces kas palīdz skolēniem macīties un pēc maniem uzskatiem tas arī izdodās. Protams, ka vienmēr viss nevar būt tik labi, jo jaunās tehnoļoģijas piesaista jauno paaudzi. Esot ar datoriem jaunieši lielāko laiku pavada iekštelpās, kas viņiem liedz apskatīt dabu. Drīz tas būs tik tālu, ka pastaiga pa mežu būs ekskluzīvs gadijums un viņi neredzēs pasauli kā kādreis es viņu redzēju.
Pēc manām domām mūsu gadsimtā cilvēki ir palikuši saprotošāki viens pret otru, kā piemērs prezidenta vēlešanas Vējonis teica “Nu tad laikam jāierauj” (Dēļ uztraukuma aizmirsu prezidenta vārdu, kauns) un man liekas, ka kādreiz tas nebūtu pieņemami prezidentam tā runāt, bet tagad visi to saprata pozitīva veidā. Ja vel tikai mēs mazdrusciņ pacenstos paši sevi uzlabot, varētu notikt brīnumainas lietas un es domāju, ka ilgi mums vairs tas nav jāgaida ar visām šīm tehnoloģijām.
Laiks iet nepārtraukti, to mēs kontrolēt nevaram, bet mēs viņu varam izmanto pēc iespējas vairāk. Daudzi cilvēki nezin kā to izdarī, bet patiesībā viņiem vienkārši nav motivācijas. Es sevi uzskatu par pozitīvu, izpalīdzīgu un motivētu jaunieti. Kad es ikdienā pavadu laiku mājas, es internetā meklēju iespējas lēti apceļot dažadākas valstis un pēc tam ar to dalīties citās skolās. Šādi darot es paradīšu jauniešiem kā izmantot internetu savā labā.
Ja vien mēs visi varētu šādi pa drusciņai palīdzēt jauniešiem, viņi mācītos no mums to labāko un turpinātu iesākto, bet protams nav jau teikts, ka man ir taisnība un tomēr es neredzu šo gadsimtu no pareizā redzes loka.