“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis)
Latviešu lierutūra ir ļoti daudz gan pozitivu tēlu, gan arī negatīvu tēlu, bēt ir arī “… tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis) kuru eksistēšanu ir slikti ticams, jo tādus cilvēkus nav reālā dzivē vai viņus var satikt ļoti rēti. Viens no piemeriem ir R. Blaumaņa noveles “Purva brīdejs” tēls – Kristīne, kuru izvelejas mīlestību, nevis bagato dzīvi un materiālus labumus. Bet Blaumanim ir arī pilnīgi pretēji Kristīnei tēli, tādi kā Madara no viņa noveles “Salna pavasari” un Raudupiete no viņa noveles “Raudupiete”, par kuriem nevar pateikt to pašu kā par Kristīni.
Rudolfa Blaumaņa novelē “Purva brīdejs” autors stāstā mums par Kristīni, kura mīl kučeru Edgaru, bet muižniekam Akmentiņam patīk Kristīne un viņš grīb ar viņu precēties, un tāpēc viņš izdzina Kristīnes mīlestību Edgaru no savas muižas lai apprecētu Kristīni. Akmentiņš iegust Kristines mates atļauju uz precēšanu, bet pedeja brīdi, kad viņa ieraudzīja baznīca Edgaru, viņa pieņema lēmumu kā viņa skries ar Edgaru, nevis dzivos ar cilvēku kuru viņa nemīl, bet kuram ir muiža un materiāla bagatība. Manuprāt, Kristīne ir “… cilvēks – sirds ļoti dziļš.”, jo pat musdienas ir ļoti maz tādu cilvēku, kas uz pirmo vietu liek savas jūtas, savu sirdi, bet ne savu statusu sabiedrībā, naudu, balvas vai kaut ko citu, un Kristīne ir tieši tads cilvēks, kas dzivojot “bez naudas” pieņema manuprāt, pareizo lemumu.
Bet nevisi literatūras tēli ir “… cilvēki – sirds ļoti dziļi.”. Ir arī tādi tēli kā Madara no R. Blaumaņa noveles “Salna pavasari”, kur Madarai bija līdziga situācija kā bija Kristīnei. Viņa stradaja par kalpu saimniecībā un viņai bija mīlēstība ar citu kalpu Andru. Bet, kad vēcais saimnieks piedavaja viņai precēties, jo viņš bija jau vēcs un drīz nomirs un viņam nebija bērnu, kas valdis viņa saimniecībā pac viņa nāves, tāpēc Madara iegus visu viņa saimniecību un bagatību. Madarai bija izvele starp Andru un Malnieku, milēstību un bagatību. Bet Madara kļuva arvien cietāka pret Andru un izvēlējas naudu – prēceties ar Malnieku. Manuprāt, Madara ir pilnīgs pretstats Kristīnei, jo viņem bija ļoti lidzīga situācija - vajadzeja izvēlēties starp naudu un mīlestību, bet Madara izvelejas bagatību. Un tas ir ļoti skumji, jo no manas pieredzes, es varu pateikt, ka tagad tādu cilvēka kā Madara ir lielaka daļa. Viņi neatzrist mīlestību kā lielāku bagatību, pirmā vietā viņem ir materiāla bagatība, nauda, statuss sabiedrībā popularitāte.
Un ir arī cilvēki kuri ne tikai nav “… cilvēki – sirds ļoti dziļi.”, bet vispar “bezsirdīgi”. Viens no tadiem piemeriem ir Raudupiete no R. Blaumaņa noveles “Raudupiete”. Raudupiete neizbaudija jaunības mīlēstību, jo no jaunības, bet pēc viņas vīra nāves viņa atrada mīlestību. Bet viņas dēls Matisiņš traucēja viņas mīlestībai un Matisiņa deļ, viņi nevareja būt kopa. Tāpēc, kad Matisiņš iekrita akā, un Raudupiete to redzēja, viņai bija izvele palīdzet vai nepalīdzet, dēls vai mīlestība. Un Raudupiete neželīgi izvelejas mīlestību un ļauja dēlam nomirt. Un galu galā uztaisiia pašnavību. Raudupiete ir pirmais latviešu literatūras negativais tēls, kas mīlestības deļ, var pat “nogalinat” – izvairities no sava dēla.
Latviešu literatura ir ļoti daudz dažādu tēlu, tie var but “sirds ļoti dziļi cilvēki” kā Kristīne un “bezsirdīgi” kā Raudupiete. Gan “sirds ļoti dziļus cilvēkus”, gan “bezsirdīgus” cilvēkus ir ļoti maz musdienas sabiedrība un viņus var satikt ļoti rēti. Un cerams labas literatūras ietekmē “sirds ļoti dziļo” cilvēku skaits pieaugs.