Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mūsu 21. gadsimts vēl tikai sākas, pagaidām pat nepagāja viena piektā daļa no tā. Iepriekšējā gadsimta cilvēki vēl tikai pierod pie visa jaunā. Pēdējo 10 gadu laikā viss ir tik ļoti izmainījies. Aizvien vairākus cilvēkus ir ievilkušas savā pasaulē tehnoloģijas. Medicīna strauji attīstās. Jauniešiem atšķiras vērtību sistēmas un kritēriji, pēc kuriem vērtības tiek sev nostādītas. Arī literatūra mainās, aizvien biežāk sižeti atkārtojas un pietrūkst kaut kā oriģināla. Dažreiz, lai saprastu savu gadsimtu vajag izpētīt iepriekšējos, iemācīties sadzīvot ar tiem , kuri nevar pierast pie jaunā. Lai ieraudzītu, saklausītu un izprastu savu gadsimtu ir jābūt ļoti tolerantam, daudzpusīgi attīstītam un iecietīgam.
Kā ļoti labu piemēru var minēt Ināras Kolmanes filmu “Bille”, kura tapusi pēc Vizmas Belševicas romāna “Bille”. Šī filma caur Billes un viņas vecāku pārdzīvojumiem, gaitām un negaitām iemāca novērtēt visu, kas ir dots tagad un liek aizdomāties. Mūsdienās cilvēki daudzas lietas uztver kā pašsaprotamu, un, ka tā tam jābūt kopš dzimšanas. Reti kurš aizdomājas, ka miers valstī ir mūsu seņču nopelns, lai to iegūtu bija nepieciešami neapsverami daudzu cilvēku upuri un nāves. Tagad cilvēki paliek ļoti merkantīli un atkarīgi var palikt gluži no jebkā, nesaprotot un nenovērtējot lietas sev apkārt. Pirmskara gados cilvēku galvenā vērtība bija dzīvība un cerība nenomirt kara laikā, bet tagad – nauda. Noskatoties “Billi” sava gadsimta izprašanai, var smelties daudz atziņu un iemācīties novērtēt pašsaprotamas lietas, tādas kā – vecāku mīlestība, jumts virs galvas, drēbes, ēdiens, draugi utt.
Smeļoties no Dānijas Kultūras kanona, Latvijā arī tika izveidots Latvijas Kultūras kanons ar 99ām vērtībām, kuras pilnīgi pieder Latvijas kultūrai, un tās ir kā piederības un atšķirības simbols, no citām valstīm. Katram pienācīgam Latvijas pilsonim vai iedzīvotājam ir jāmāk nosaukt vismaz dažas no kanona vērtībām. Tikai pēc tā tiks radīts kaut kas jauns. 21. gadsimts ir kā kaut kas nereāls – tiek izdomāts viss jauns, bet bez zināšanam no iepriekšējiem gadsimtiem, nekā, kas ir tagad nebūtu. Tieši no Latvijas Kultūras kanona var mācīties ieraudzīt, saklausīt un izprast visu kas notiek tagad, jo kanons ved mūs kā pa laika līniju, mācot salīdzināt un novērtēt.
Nobeigumā, gribu piebilst, ka 21. gadsimts drīz nebeigsies un jauniešiem, bērniem vēl būs daudz laika, lai izprastu savu gadsimtu. Katram tā apziņa nāks pakāpēniski vai arī negaidīti. Bet pagaidām ir jādzīvo, jāmācās kaut kas jauns un jābauda dzīve, esot pateicīgiem un lepniem par to, ka dzīvojam tieši mūsu gadsimtā.