Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Manuprāt mums visiem ir jāprot ieraudzīt, saklausīt un izprast savu gadsimtu kultūrā un literatūrā. Tas ir svarīgi gan mums, gan mūsu bērniem.
Ieraudzīt mākslā. Tas ir svarīgi, jo mūsdienu māksla ir interesanta, jo daudzi jaunie mākslinieki nevis zīmē gleznas, bet gan zīmējumus, kuri reizēm nokļūst muzejos, biedrības namos un kultūras centros. Reizēm liekās ka zīmējumā nav nekādas galvenās domas, bet pēc kāda laika un viņa skatišanas var ar saprast zīmējuma galveno domu. Kino – pēdējo laikā Latviešu kino ir augsti palielinājis sovu latiņu it īpaši filmas no kara laikiem. Latviešu kara filmās var ieraudzīt ka Latviešiem ir grūti gājis ar valsts neatkarības atgūšanu. Viena no populārākajām latviešu kara filmām ir “Rīgas sargi”. Kara filmām pozitīvais ir tas ka viņas var izmantot kā mācību avots vēstures stundas. Grāmatas var ieraudzīt galvenā varona pardzīvojumus. Piemēram, Noras Ikstēnas romāna “Mātes piens”, kur galvenās varones ir Māte un Meita. Šajā romānā Māte savai Meitai nedeva savu pienu, jo viņa nevēlējās, lai meita piedzīvo tā pašas sāpes kā viņa. Romānā “Indulis un Ārija” ko sarakstīja Rainis galvenā varoņi ir Indulis un Ārija kuri bija iemīlējušies viens otrā un ari abi nomira, jo nevarēja viens bez otra dzīvot.
Saklausīt teātra izrādēs. Mūsu Latviešu teātris ir vienmēr augstā līmenī. Un katrā teātra izrādē ko spēlē aktieri ir sava galvenā doma – mīlestība, ģimene, draugi. Dzejas lasījumā arī var saklausīt katra dzejoļa galveno domu. Varbūt viņu nevar saprast pēc pirmas reizes dzirdēšanas, bet reizēm ir nepieciešams viņu parlasit vairākas reizes lai saklausīt dzejoļa galveno domu. Mūzikā ar var sadzirdēt galveno domu. Visbiežāk to var dzirdēt kora mūzikā. Ļoti bieži koris izceļ dziesmā kādus vārdus, kas ir svarīgi. Piemēram dziesmā “Lec saulīte” galvenā doma ir par mūsu latvju tautu. Un tā varētu ar parskaitit visas kora dziesmas bet dzirdot kora skanējumā dziesmas tad dziesmas galveno domu daudz vieglāk saprast.
Izprast gramatu galveno domu. Bieži gadās, ka lasot grāmatu nevar saprast par ko vīņa ir. Tad reizēm sanāk viņu pārlasīt velreiz. Bet ja tad vel īsti neesi sapratis par ko mūsdieni literatūru un to grāmatu tad reizēm ir japalasa citu cilvēku recenzijas. Un ja tas vel nelīdz izprast grāmatu galveno domu tad jaklausās audio grāmata, ja viņai tāda ir. Tā patas mēdz gadīties ar dzejas lasīšanu un tad ar vai pats lasi velreiz vai arī ir jaapmeklē pasakumi kur tiek lasīta šī dzeja pā kādos mūzikas skanējuma.
Nobeigumā gribu teikt ko var ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu bet katrai lietai ir savi knifinu kā to izdarīt.