Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Ikvienam no mums, dziļi sirdī ir vēlme iet roku rokā ar gadsimtu, kurā dzīvojam, un ar cilvēkiem, kuri dzīvo tajā.
Ikdienā mēs sastopamies ar lietām, notikumiem, personībām, kuras ļauj mums ieraudzīt mūsu gadsimtu visā viņa krāšņumā. Mēs esam tie, kas veido sev apkārt notiekošo, mēs veidojam savu vēsturi un ejam savu dzīves ceļu. Savu gadsimtu mēs varam redzēt gan no labās, gan no sliktās puses, kādu mēs viņu redzēsim ir atkarīgs no mums pašiem. Visas darbības, ko mēs darām veido mūsu dzīves ceļu. Viss, ko mēs izdarījām vai vēl izdarīsim arī veidos mūsu gadsimtu un priekštatu par mums, kā par cilvēkiem, kuru saņems nākamo paaudžu cilvēki.
Saklausīt savu gadsimtu mums palīdz apkārt notiekošais. Tās ir cilvēku runas, dziesmas vai arī filmas, tam visam ir nozīme, šīs lietas mums palīdz saprast, kādā Pasaulē un vidē mēs dzīvojam. Ikdienā ikviens no mums klausās mūziku, kura arī raksturo mūsu gadsimta cilvēku dzīvi un tās ritējumu. Mēs varam salīdzināt mūsdienu mūziku ar mūziku, ko rakstīja Volfgangs Amadejs Mocarts vai Johans Sebastians Bahs. Starp mūsu gadsimta un tā laika mūziku ir ļoti liela atšķirība. Liekas, ka kādreiz dzīve bija mierīga un gracioza, taču mūsu gadsimta mūzika rāda mums to, ka mēs dzīvojam laikā, kad nav nekā patstāvīga un viss mainās ļoti strauji un impulsīvi.
Lai izprast savā gadsimtā notiekošo pietiek ar to, ka vienkārši ir jāaiziet uz kādu mākslas izstādi vai apmeklēt kādu no citiem kultūras pasākumiem. Pietiks ar to, ka ieskatoties gleznā Tu jau saproti, kādā laikā dzīvo. Viss liekas tik sarežģīti, bet vienlaikus arī viegli, jo viss, kas mums ir apkārt arī veido izpratni par gadsimtu, kurā dzīvojam. Mēs varam apskatīt Maļeviča “kvadrātu”, un mēs sapratīsim, ka mēs neko nesaprotam. Tāda ir mūsdienu dzīve, mūsu gadsimta dzīve. Šīs lietas mums palīdz veidot izpratni par laiku, kurā dzīvojam.
Katram no mums ir savs dzīves ceļš un liktenis, taču ikviens no mums veido mūsu gadsimtu, mēs paši esam sava stāsta kalēji.