Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās paliek aiz vien mazāk un mazāk cilvēku, kuri pavada savu brīvo laiku, lasot grāmatas. Protams, ir arī tie cilvēki, kuri labprāt lasa grāmatas pēc savas gribas, taču pārsvarā tie ir gados vecie cilvēki, kuriem tas jau ir, kā paradums no veciem laikiem. Mūsdienu pasaulē, grāmatu lasīšana drīzvien paliek kā hobijs, to vietā cilvēki labprāt skatās filmas, it īpaši gados jaunie cilvēki.
Grāmata nav parastā, iešūtā lapu čupa, ar vārdiem iekšā. Katra grāmata ir unikāla, rakstnieks, rakstot grāmatu atver dvēseli, raksta to no sirds. Pārsvarā grāmatās ir kaut kāda pamācība, katra grāmata spej tev kaut-ko iemācīt. Bieži no citiem cilvēkiem var dzirdēt, “Mācies uz citu kļūdām!”, taču ne visi to spēj saprast. Pārsvarā bernu grāmatās ir vairāk to pamācību, piemēram latviešu rakstnieces Annas Brigaderes lugā “Sprīdītis”. Daži taču jautās. “kas tad tajā lugā ir tik pamācošs?”, un es bez šaubām atbildētu, ka tā māca būt patstāvīgam un būt mazāk uzticīgam citiem.
Cilvēku atriebību pret grāmatām var viegli paskaidrot. Manuprāt, tas viss ir atkarīgs no audzināšanas. Ja no bērnības, vecāki kopā ar bērnu lasīs, pavadīs ar viņu vairāk laika mācoties kopā, bērnam tas patiks un viņš to uzskatīs ka vienu no jauka laika pavadīšanas veidiem. Taču vecāki pievērš vienu rupju kļūdu, kad audzina bērnu. Šā kļūda ir kautkādas balvas apsolīšana par grāmatas lasīšanu. Bērns tad cenšas ātrāk izlasīt to un viss, taču tā ir lielā klūda, bērns gaida apbalvojumu par izlasīto, bet pats izlasītais un ir tas apbalvojums. No bērnības esmu pieradis, ka es gūšu kaut ko, par to ka izlasīšu grāmatu, un tikai tagad sapratu, ka biju domājis kļūdaini. Diemžēl neesmu pats ticis galā lai to visu saprast. To domu es pārņēmu no viena grandioza cilvēka, viņa vārds ir Ajazs Šhabudinovs. Viņš ir 24 gadus jauns vīrietis, kas sasniedza lielus panākumus, savas mērķtiecības dēļ, un es bez jebkadām šaubām varu teikt ka viņš ir lielāko manu draugu skaita kumirs, nu un, protams, mans.
Grāmatas nenes sevī tikai pamācību, ka labu guvumu no to lasīšanas. Lasīšana arī attīsta smadzenes, tāpat kā rēķināšana, un citi līdzīgi treniņi priekš smadzenēm. Grāmatu lasīšana paplašina tavu redzesloku, tavu vārdu banku Kā teica viens slavens krievu karavadonis Aleksandrs Suvorovs "Mācības gaisma, bet nemācības tumsa.”, kas nozīmē, ka cilvēks kurš mācās, būs vienmēr gudrāks par to, kurš atsakās no mācībām.
Grāmatu lasīšana ir neatņēmama daļa no mūsdienu kultūras, un mācību programmas sastāvdaļa. Bieži saka, ka pēc izlasītā gramatu skaita var pateikt kāds tas ir cilvēks. Manuprāt, grāmatas bija, ir, un būs aktuālas vienmēr, tā ir mūsu vēsture.