Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas ir brīnumaina lieta, kas savos divos vākos apslēpj milzum daudz vērtību. Sākot no vienkāršām atziņām, beidzot ar gadiem vai paaudzēm gūto pieredzi, kuru lasītāji var saņemt pilnīgi par brīvu. Grāmatām ir tik liela vara, ka tās var uz visiem laikiem mainīt tavus dzīves uzskatus.
Katrai grāmatai ir spēja ietekmēt lasītāju dzīvi, kaut vai nedaudz. Pat mazu bērnu grāmatiņa kurā ir aprakstīti dažādi zvēri spēj ietekmēt bērnu un viņa uztveri, tāpēc pirms dodiet lasīt bērniem grāmatu apdomājat vai tā ir piemērota. Grāmatās var smelties dzīves domu, attieksmi un vērtības. Esot mazam man uzdāvināja grāmatu bērniem ar etiketēm. Tajā tika stāstīts kā uzvesties pie galda, sarunāties un ēst. Izklausās pēc sīkuma, taču šīs grāmatas dēļ es visu to ievēroju un pat pamācu citiem. Kādā nometnē kad man bija pie desmit gadiem es pieaugušajiem mācīju nelikt elkoņus uz galda kad ēd. Grāmatas var likties sīkas taču ja vairāk padomā no katras izlasītās grāmatas ir kautkas kas palicis sirdī.
Grāmata ir pieredzes avots kuru var smelties bezgalīgi daudz. Lasot ikviens spēj piedzīvot situācijas kuras ir vai vel tiks piedzīvotas. Bieži vien gadās kāda situācija sev vai kādai paziņai kurā itkā nezinātu ko darīt, bet kautkā tomēr atrod risinājumu. Tas notiek, tāpēc ka mēs ko līdzīgu esam lasījuši vai arī redzējuši filmā, jo tās ir līdzīgas lietas. Personīgi es daudz nelasu, tāpēc liela daļa pieredzes nāk no filmām. Piemēram nesen guvu pieredzi, ka pirms kautko stāstīt, vērtēt vai kritizēt tā lieta ir jāizmēgina. Šo pieredzi guvu no 2018. gada latviešu filmas “Kriminālās ekselences fonds” kuru filmēja Oskars Rupenheits. Šajā filmā rakstija scenāriju krimināl filmai par krimināliem noziegumiem kuri tika dzirdēti, taču pirms viņi tos lika scenārijā viņi tos mēģināja realizēt.
Diezgan primitīvi, bet atziņas arī ir liela grāmatu vērtība kuru lielākoties iegūstam bērnībā lasot vai klausoties pasakas. Šeit grāmatām arī parādās liela vara, jo daudzi dzīvo ar iegūtajām atziņām un vel pamāca ar tām citus. Gandrīz visi dzīvo pēc principa dots devējam atdodas, nevērtē cilvēku pēc cepures vai vēl daudzām citām. Itkā jau primitīvas lietas, taču reti var sastapt cilvēku kurš nereizi nav teicis kādu atziņu.
Var secināt, ka grāmatām ir milzīga vara un to, ka mēs dzīvojam pēc grāmatām. Sanāk tā, ka mēs rakstām grāmatas un tās raksta mūsos. Mēs varam domāt, ka lasam savai baudai taču lasot mēs apvienojamies ar grāmatu. No katra izlasītā tekstiņa paliek mazs skrāpējums mūsos uz ļoti ilgu laiku.