Grāmatu brīnumainā vara
Grāmatas atšķiras ar sižetu un žanru Lasītājs pats izvelas sev iteresejošo. Dažiem vispar nepātīk lasīt grāmatas, citi nevar palaist grāmatu no rokam. Katru pievilk pie lasišānāi savadak. Pēc savam interesem un prioritatem dzīve lasītajs izvelas savu grāmatu, kura varoņi pardzīvo momentus līdzīgi ka lāsitājs. Cilvekam vieglak atrisinat savas problemas, jo analize pēc izlasitiem notikumiem.
Katrai grāmatai ir sava galvena doma, kuru saprot dažadi, jo katrs ir indīviduals. Cilveķi atškiras un viņu viedoklis arī, Kuru vinš pieturas visas grāmatas lasišanas Pardzivojot par varoņi un pieņiemot notikumus un situacijas ka dzīve, aizdomajot lasītaja par pareizo izveli, vai pareizo lemumu pieņiem. Sabiedrību māca atrak un pareizi pieņiemt lēmumu.
Visinteresantakais, ka jauna lasama stasta, tu atrodi varoni vistuvak sev, par kuru tu ļoti pardzīvo. Kurš atgadina dažas notikumus vai vispar sevi. Tu iegrimies taja brinumaina pasaule, un pardzīvo visu pats. Lasot “Mūsu zvaigžņu vaina” Džona Grina gramatu, es ļoti pardzivoju par galveniem varoņiem, ka viņiem tik stipra milestība, kuru grībetu katrs pusaudzis sava dzīve, bet visu bojaja slīmība. Es vareju sajust milestības emocijas tikai ar varoņiem, un pardzīvot bēdas kopa ar viņiem.
Dažiem patīk, piemēram, komiksi, kur ir izdomati varoņi, ar superspejam, kuri glabj pasauli vai iedzivotajus no izdomata slikta varoņa. Par supervaroņiem ir daudz dažadu filmu, kuru lepojas un pieauguši un berni. Man liekas, tadi varoņi var dot cerību, ka ir tadi cilveķi kuri gatavi palīdzet viens otram, un, lai pasaule nebūtu zagļu, mīrstības. Tadi varoņi maca mazus bernus līdzpalīdzībai, bet veciem parada ar ko vajag cinities.
Es uzskatu, ka jeb kurš stasts var mainīt cilvēka skatu uz dzīvi, vai uz konkretiem momentiem. Man liekas, kā vislabāk lasīt grāmatas, kuri ir uz realiem notikumiem, jo vieglak analīzet kas ar tevi var notikt, un kadi apkart cilvēķi atrodas. Kuri grib tēv palīdzet grudos brižos, un tie kuri rada problemas vai dara pāri. Ne vienmer gramata var beigties ar laimīgu beigu. Lai cilveķi nedomatu, ka ir supervaronis kurš palīdzes vai glabs, bet ka dzīve vajag ceret uz savu spēku. Jo vajag dzivot realitate, ne viss domat par sevi, ka par supervaroni, jo dzīve pat palīdzet nevarēs.