Grāmatu brīnumainā vara
Mūsdienās cilvēkiem vairāk patīk skatīties filmas, nevis lasīt grāmatas, viņi nevar saprast, ka lasīšana var iemācīt ne tikai pareizi rakstīt un runāt bez kļūdām, bet arī var palīdzēt saprast – kā vajag rīkoties noteiktā situācijā. Grāmatas var uzlabot cilvēkus.
Par savu dzīvi es izlasīju daudz grāmatu, kuri deva man autoru pieredzi. Es uzskatu, ka cilvēks, kurš raksta grāmatu, pievieno savas dvēseles daļiņu darbam, lai lasītājs varētu šo grāmatu izjust. Katrai grāmatai ir milzīga vara, kura saka tev priekšā: - Kā tev vajag rīkoties. Izlasot Daniela Defo grāmatu “Robinsons Krūzo”, kura palīdzēja man saprast, ka nekad nevajag padoties un tas ir svārīgi, jo mūsu dzīve ir cīņa, kura turpinās līdz nāvei. Var secināt, ka D. Defo grāmatai piemīt vara un kur ir vara tur ir likumi, tāpēc grāmata aicina ievērot tos, lai nebūtu dzīves kļūdu un lai dzīvot būtu patīkami.
“Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt savā dzīvē, ir mainīt nevis pasauli, bet sevi”, pateica Imants Ziedonis, kurš arī kā es saprot, ka pasauli, valsti vai pilsētu veido cilvēki un kāda attieksme būs pret citiem, tāda un pret mums. Ne pati mūsu planēta Zeme izveidoja atkritumus ārā, radiaktīvus ieročus utt., bet cilvēki un tāpēc ir svarīgi mainīt sevi. Ne tikai I. Ziedonis ir cilvēks, kura grāmatas ir ar milzīgu varu, bet arī eksistē citi autori. Katrs autora darbs ir pamācošs un to var secināt jeb kurš lasītājs. D. Defo nav vienīga grāmata, kura mani iemācīja nekad nepadoties, bet arī izlasot Jurija Tomina darbu “Gāja pa pilsētu burvis”, tā iemācīja mani mīlēt un cienīt vecākus, arī aizdomāties par savām dzīves vērtībām un protams, saprast, ka dzīvē nav nekā viegla, un es neko bez cīņām un censtībām nesaņemšu, tāpēc es apdomāju visu un varu secināt, ka šai grāmatai ir tādi likumi. Ne tikai grāmatas var iemācīt rīkoties pareizi, bet arī filmas, gleznas, teātris, un manuprāt, grāmatas ir visefektīvāki un visinteresantāki. Es esmu ļoti pateicīgs vecākiem, kuri bērnībā man solīja, ka grāmatu lasīšana padarīs mani par labu cilvēku, varbūt ne par gudru, bet tiešām labu un tāpēc, pēc manām domām, man ir daudz draugu, kuri vienmēr ir gatavi man palīdzēt.
Secinājumā gribu pievienot Ojāra Vācieta citāti, kura skan šādi: “Mīlestība ir vienīgais, ko nevar saprast”, un es piekrītu viņa vārdiem, jo ja pat grāmatās nekur nav rakstīts un labi paskaidrots: kas tiešām ir mīlestība, tas nozīme, ka nav nekādu likumu saistītu ar mīlestību. Visus likumus mēs ievērojām ar galvu, bet mīlestību varam “saprast” tikai ar sirdi. Visur ir izņēmumi un grāmatu brīnumainas varas “caurums” tieši saistīts ar mīlestību!