“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi”
Uz pasaules ir tik daudz cilvēku un visi ir tik ļoti dažādi un unikāli, un ir arī tādi cilvēki, ļoti īpaši cilvēki, kas visu ņem ļoti tuvu pie sirds. Tādiem cilvēkiem, kurus vada nevis galva, bet sirds jūtas, ir ļoti grūti ar to dzīvot, jo viņi paši rada sev problēmas.
Šādus cilvēkus mēs varam novērot ikdienas dzīvē, taču šie sirsnīgie cilvēki, bieži vien, tiek izmantoti grāmatu autoru un filmu režisoru vidū, kā interesanti varoņi. Tādi cilvēki ir interesanti ar to, ka savu jūtu vadībā var kļūt neprognozējami. Spilgts tam piemērs tika parādīts Jāņa Streiča spēlfilmā “Rūdolfa mantojums”, kur galvenais varonis iemīlējās savā jaunajā strādniecē. Rūdolfs, būdams cienījams zemnieks, mīlestības vadīts sāk pieņemt neapdomātus lēmumus, kuri apkārtējiem pat liekas nedaudz bērnišķīgi. Viens no šiem lēmumiem bija karietes iegāde, lai pārsteigtu Emīliju, kas tajos laikos priekš zemnieka bij nepieļaujami. Šādā veidā Rūdolfs mīlestības vadīts sabojāja attiecības ne tikai ar Baronu, bet arī ar priesteri, tas pierāda to, ka cilveki, kuri ir sirds vadīti, paši rada sev liekas problēmas.
Bet tas nenozīmē, ka cilvēks būs laimīgs, ja domās tikai ar galvu un nelaidīs nevienu sev sirdī. Šāda situācija tika attēlota Regīnas Ezeras romānā “Aka”, kur galvenā varone Laura atteicās no laimīgas, sev tīkamas dzīves tikai dēļ ētiskiem principiem un bailēm, ka apkārtējie varētu viņu nosodīt. Manuprāt tas ir pavisam nepareizi, jo labāk izvēlēties laimi neskatoties uz visām problēmām un visu apkārtējo cilvēku teikto.
Vienmēr ir jādomā ar galvu taču nekad nedrīkst noslēgt un slēpt savas sirds jūtas, pretējā gadījumā cilvēks riskē palaist garām savu laimi. Manuprāt sirds dziļums un plašums ir galveinais ceļā uz laimi, ja sirsnīgi cilvēki atklāj savas patiesās jūtas neskatoties uz to, ko domā apkārtējie un viņu jūtas ir patiesas.