“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi”. (I. Ziedonis)
Savas dzīves laikā, cilvēkam nāksies sastapties tikai ar desmit cilvēkiem, kurus viņš varēs saukt par “savējiem”. Savukārt, lai tādus satikt, nāksies sastapties ar tūkstoti cilvēku un no tiem, atlasīt savējos desmit. Piekrītot Imanta Ziedoņa citātei vēlos piebilst, ka ik katram cilvēkam jēdziens “sirds dziļums” ir dažāds. Piemēram kāds uzskata savu draugu par sirds ļoti dziļu, jo cilvēks spēj izpalīdzēt grūtā situācijā. Tajā pašā laikā, kad citiem cilvēkiem izpalīdzība nav vajadzīga, cik vajadzīga dziļa gudrība, ko sauc par sirds dziļību savā draugā.
Skaidrs piemērs tam, cik ļoti cilvēki ir dažādi pēc manām domām atspoguļojās Selindžera Džeroma romānā “Uz kraujas rudzu laukā”, kurā galvenais stāsta varonis Holdens ir savos personības meklējumos un protams, šo meklējumu laikā ir visgrūtāk saprast, kāda cilvēku apkārtne ir vispiemērotākā priekš Holdena. Varonis ceļo un satiek daudz dažādu cilvēku pa ceļam, ar kuriem runājot, Holdens secina, ka tie cilvēki nav savējie un nav pietiekami sirds ļoti dziļi priekš viņa. Holdens ļoti atšķiras no saviem vienaudžiem un viņa uzskati ir ļoti īpatnēji. Pēc viņa darbibām, es izsecināju, ka Holdena sirds cilvēki ir tie, kuri ir godīgi pret sevi un pret pārējiem.
Viss ir atkarīgs no tā, ar cik lielu mērogu sirds dziļuma, katram cilvēkam pietiek. Cik liels būs mans sirds dziļums, tāda būs manu tuvinieku sirds dziļība. Atbilde ir manī un tikai tamā, ko esi izgāju cauri un ko saprotu dzīves laikā. Gaišs piemērs ir Ērika Ādamsona darbā “Sava ceļa gājējs”, kurā es priekš sevis izsecināju, ka jāiziet daudz pārbaudījumu un daudz ceļu, lai nonākt pie kaut kā varena. Piemēram pie gudrības, sirds dziļības, labsirdības un oriģinalitātes, kas priekš manām domām piemīt tikai vareniem cilvēkiem.
Nevēlos izslēgt variantu, ka ir cilvēki – sirds ļoti dziļi, kuri pēc vairākuma domām tieši tādi arī ir. Laikam to vienkārši vajag jūst, to sirds dziļibu. Piemēram ir populārs cilvēks, kurš izpauž savas domas sociālajos tīklos un lielākā daļa piekrīt viena cilvēka viedoklim, idejām un vienkārši fano no tā cilvēka personības un sauc viņu par sirds dziļu.
Cilvēks pats var izdomāt, kāds viņš grib būt un cik sirds dziļš viņš vēlas kļūt, un pēc tā, kad viņš sasniedz iecerēto, viņš pie sevis spēj piesaistīt cilvēkus līdz tādam pašam garīgās attīstības līmenim un augstāk. Mūsu apkārtne ir mūsu pašu atspoguļojums. Vārdu sakot mēs varam manipulēt pāri tam, kādi cilvēki mums būs blakus, bet vispirms ir jaattīsta sevi, kā personību, tajā iecerētajā līmenī, kuru viņš vēlas redzēt savos tuviniekos.