Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās tas noteikti nav noslēpums, ka grāmatas mūs spēj ievilkt aizvien vairāk, nekā noskatīta filma vai teātris. Taču jāatzīst, ka vairums jauniešu mūsdienās izvēlās skatīties tieši: tās pašas filmas, tā vietā lai izbaudītu kādu labu grāmatu. Kāpēc gan grāmata lasītājus tik ļoti ieintriģē, vai tad grāmatā nevar būt, viens un tas pats, kas filmā?
Tiesa, ka labu grāmatu atrast ir grūti. Īpaši, ja pats cilvēks, kurš iesēdies pie idejas, ka grāmatas ir garlaicīgas, un tā vietā izvēlās noskatīties filmu. Protams, šis cilvēks nekad nevēlēsies grāmatu nemaz atvērt. Grāmatas var atrast jebkurš, ar jebkādām gaumēm. Runājot no pieredzes, esmu izlasījusi vairākas tipa grāmatas, tomēr visvairāk mani pārņēmis ir jauniešu žanrs. Manuprāt, būtiskākais grāmatā ir spēja situācijai atrast risinājumu. Kā piemēram, grāmatās “Meklējot Aļasku” un “13 iemesli kapēc” dotās situācijas ar šiem jauniešiem, vienā būdami visatļautības atmosfērā, otrā esot vainas sajūtā, domādami – kāpēc, šiem stāstiem beigās atrodās risinājums un ir viegli lasāmi, jo mīt aktualitāte.
Visbriesmīgāk ir salīdzināt grāmatu ar filmu. Tas ir tāpēc, jo filmā parasti tiek atainota maza daļa no tā, ko var izlasīt. Piemēram, grāmatā “Šaušelīgais notikums” kuru rakstījis uzbeku rakstnieks – Anatolijs Aleksins, ir uztaisīta filma. Taču izlasot grāmatu un vēlāk skatoties filmu, ir vīlšanās sajūta. Tas notiek tādēļ, jo galvā sižetu iedojāmies pavisam savādāk, nekā tā tiek vizualizēta. Filmā tika atainots, kā galvenais varonis Gļebs ieslēdz savu radinieku kambarī un vēlāk neizlaiž ārā. Taču grāmatā ir pretstats – viņu ieslēdz cietumā un vēlāk izlaiž. Šis fakts vien liecina, ka grāmatai piemīt lielāks spēks. Taču ne tikai tāpēc grāmata ir varena. No grāmatām mēs spējam iemācīties receptes, priekšmetus, instrumentus, nodarbošanos. Būsim godīgi, mūsdienās cilvēki lasa par aktuālām tēmām. Tapēc arī vairākus avotus, kurus var atrast internetā, piemin vairākas labas grāmatas.
Esmu droša, ka ne visiem tīk grāmatu lasīšana, kā arī necenšos šos cilvēkus piespiest. Grāmatai, toties ir sava brīnumainā vara, kuru jebkurš seriāls, filma vai pat teātris nepārspēs. Tas ir kā gudrības simbols un vienmēr būs. Varbūt tā nespēs visus cilvēkus uzrunāt, toties izlasot kādu romānu, noveli vai stāstu, cilvēks sāks aizdomāties un spēs izjust emocijas, kuras stiprāk rodas, nekā noskatoties izrādi.