Grāmatu brīnumainā vara
Caur grāmatām, mēs spējam gūt gan atziņas, gan zināšanas, reizēm pat tās spēj izmainīt mūsu vērtību kompasu. Manuprāt, caur katru grāmatu, ko mēs izlasam mēs augam tām līdz, gatavojoties jaunai pieredzei un pilnveidojot sevi. Viena no daudzām brīnišķīgām grāmatām ko es iesaku izlasīt noteikti jauniešiem ir Kristīnes S. “Zoostacijas bērni”, kas dzen ir ļoti smaga, toties patiesa un spēcīga grāmata. Ievijot sevī atkarību problēmas, paaudžu problēmu tematiku, partnerattiecības un daudzus citus pārbaudījumus. Lasīšana ne tikai attīsta mūsu domāšanu, bet arī uzlabo koncentrācijas spējas, uzlabo vārdu krājumu un uzlabo komunikācijas prasmes. Pēc vairāku noveļu izlasīšanas sastapos ar Šarlotes Brontē romānu “Džeina Eira” šis darbs bija savādāks, jo tā darbības laiks nebija pat 20. gs. sākums tādēļ ieguvu arī nelielu vēsturisku izpratni par tā laika sadzīvi un ikdienu. Grāmata, kas noteikti visspilgtāk mani ir ietekmēju kā personību ir M. Zālītes romāns “Agrā Rūsa” ieviejot sevī pārdomas par cilvēka vērtībām kam ir lielāka nozīme naudai vai mīlestībai, ģimenes nozīme cilvēka dzīvē, statusa svarīgums. Jau pats nosaukums manā izpratne nozīmē jaunatnes tādu teiksim kā morālo bojāeju dzenoties pakaļ statusam vai naudai, tādēļ autore arī izlēmusi grāmatai iedot nosaukumu “Agrā rūsa”. Es dzīvoju pēc viena spēcīga šīs grāmatas citāta, “Es neesmu ne sātans, ne velns, tas pats cilvēks, kuram žēl mušu nosist, var arī cilvēku nogalināt.” Tādēļ neskatam vīru pēc cepures, šī grāmata man deva izpratni pret cilvēkiem, tos tik ātri netiesāt un būt pacietīgākai. Iemīlot traģēdijas žandru es nonācu līdz latviešu autoram R. Blaumanim un pirmais darbs, kas mani uzrunāja bija “Nāves ēna”. Mani ļoti aizrāva grāmatas sižets – vienkārši ļaudis ar vienkāršām problēmam, satiekās, lai makšķerētu un notiek nelaime, kas maina visu šo cilvēku dzīves. Grāmatu lasot var redzēt primitīvas cilvēku bailes, neziņu, neizpratni par nākotni, naidu un agresiju, arī sēras. Tā ir patiesi un dziļi sarakstīta par cilvēku spēcīgākajām bailēm gan morāli, gan instinktīvi, ja nu neizdzīvo? Viens no maniem pēdējiem darbiem, ko lasīju bija Viljama Šekspīra “Romeo un Džuljeta” viens no pasaulē slavenākajiem stāstiem par mīlestību. Tas bija ļoti psiholoģiski izaicinošs stāsts, tomēr cik spēcīgas var būt emocijas un jūtas cilvēkiem cik tālu var stiepties gan mīlestība, gan naids. Cik cilvēki daudz ir gatavi riskēt, dēļ otra, dēļ sevis. Lasot mēs spējam izdzīvot vairākas dzīves, paplašinot mūsu redzes loku pat neizejot no mājas, izdzīvot varoņu problēmas, rast jaunas pārdomas. Katra grāmata man ir kā tuvs draugs ar to aizvadot visu nakti kopā spēju uzzināt tik daudz ko jaunu.