Grāmatu brīnumainā vara.
Uz šīs zemes ir neskaitāmi daudz grāmatu. Grāmata ir pasaules stāsts par pilnīgi jebkuru tēmu, kuru vēlies iepazīt. Tā sniedz mums neaptverami daudz informācijas, neaptverami daudz dzīves pamācības, neaptverami daudz gudrību. Grāmata ir kā aptaustāma cilvēka emocija, liekas, ka vari sataustīt ar rokām rakstnieka dažādās emocijas, vari izjust viņas.
Mūsdienās tehnoloģijas pārņem varu un virsroku pār pasauli. Pateicoties tehnoloģijām, visiem slavenajam internetam, šķiet, ka grāmatu milzīgā vērtība pazūd. Bērni nu jau ņirgājās par katru, kurš labprāt lasa grāmatu, kuru var aptaustīt, paņemt rokās nevis lasīt internetā. Šķiet, ka bērniem netiek mācīts vairs cik nozīmīga ir grāmata. Skolās pasniedzēji labprāt skolēniem rāda videomateriālus no slavenā youtube.com nevis uzdot skolēniem lasīt īstu grāmatu. Manuprāt jaunā paaudze ir daudz neatīstītāka, jo pieraduši, ka viss tiks pasniegts priekšā, pieraduši, ka visa informācija ir īsa, ātri izlasāma. Jaunieši lasa muļķīgus rakstus internetā kā pilnveidot sevi un nemaz neattopas, ka lasot grāmatas viņi sevi intelektuāli pilnveidos daudz vairāk. Esam kļuvuši par slinku, lai lasītu grāmatu.
Cilvēki mūsdienās cieš no dažādām psiholoģiskām slīmībām daudz vairāk nekā cilvēki pirms kādiem 30 gadiem. Es uzskatu, ka viens iemesls ir grāmatu nelasīšana, lai arī cik muļķīgi tas neizklausītos, tomēr grāmata spēj izvilkt ārā no depresijas katru otro cilvēku, kurš ar to slimo. Arī es cietu no vieglas depresijas, nezināju kur likties, bet tad izlasīju Robina S. Šarma grāmatu “Kurš raudās pēc tavas nāves?” un no negatīvi daudz domām pēc grāmatas izlasīšanas pagriezu savu skatījumu uz dzīvi pozitīvā virzienā. Šī grāmata manī radīja mīlestību pret grāmatu kā tādu. Šobrīd neesmu spējīga beigt lasīt grāmatas un esmu sapratusi cik tās mūs māca, papildina, paceļ gudrības līmenī. Esmu dzirdējusi, ka Amerikā ir klīnika, kurā ārstē cilvēkus no dažādām slimībām ar to, ka liek viņiem lasīt grāmatas.
Domāju, ka Sievietes mūsdienās nebūtu tik augstu vērtētas, jo agrāk bija daudz gudru sieviešu, kuras rakstījušas grāmatas par sieviešu tiesībām un šīs grāmatas izmainījušas pusi pasaules agrāk. Arī mums visiem zināmā Aspazija daudz rakstījusi un panākusi daudz, tik daudz lai lasot viņas darbus mēs spētu novērtēt sievietes.
Grāmatām ir milzīgs spēks, neizmērams spēks. Grāmatas spēj sniegt mums neaptverami daudz, ja vien mēs spētu to izmantot un aptvert. Bez grāmatām mēs būtu niecība, mēs būtu ļoti neizglītoti cilvēki. Es ticu, ka ir grūti lasīt, bet tas tāpēc, ka neesat vēl atraduši iespējams grāmatu, kas būtu izmainījusi skatu uz dzīvi, tomēr nav jāapstājas lasīt, ir jāturpina, kamēr atradīsi to savu brīnumaino grāmatu.