Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mūsdienas ir tas laiks, kad praktiski viss mainās. Cilvēkus sāk aizstāt ar tehnoloģijām, tāpēc svarīgi atcerēties to, ko kāds mūsu labā darījis. Svarīgi ir ieraudzīt jauno, saklausīt veco un izprast to, kā mainās cilvēku uztvere un domāšana laikam ejot, gadsimtiem mainoties.
Tik daudz cilvēku no kuriem mācīties, tik daudz cilvēku ko atcerēties un pieminēt. Visi atstājuši mantojumā kaut ko tādu, ar ko mums lepoties. Krišjānis Barons, piemēram. Viņš padarījis tautu saliedētāku, vācot tautasdziesmas un izveidojot Dainu skapi. No gadsimta gadsimtā, no paaudzes paaudzē. Par tautas dziesmām zina visi. Par Dainu skapi būtu kauns nezināt. Tagad, protams, viss atrodams internetā. Katra tautasdziesma citā mājaslapā, varbūt tomēr kāds nezina kur un kas tās apkopojis? Tas šķiet neiespējami.
Dziesmu un deju svētki, ļoti nozīmīgi manā gadsimtā. Tā ir kā tradīcija, bez kuras mūsu valsts nebūtu tāda, kā ir tagad. Cilvēki sanāk kopā un priecājās. Izbauda koncertus un kopā būšanu. Jūtams patriotisms. Mūzikas veidā tiek izteikts milzīgs daudzums prieka, asaru, pārdzīvojumu un piedzīvojumu. Esmu saviļņota, ka man bija iespēja piedalīties tik grandiozā pasākumā. Neaprakstāmas emocijas, sajūtas. Sviedru peļķes, asaras, smiekli un prieks. Neizsakāmi liels gandarījums par paveikto. Grandiozs pasākums.
Liela nozīme, manuprāt, ir arī sportam. Tiem, kas strādā komandā, kā arī tiem, kas uz sev nostādītajiem mērķiem tiecās vieni paši. Pat īsti nezinu kā ir vieglāk. Man, piemēram, vieglāk būtu tad, ja kāds būtu līdzās un motivētu vairāk, jo dažreiz ir liels motivāciju trūkums, gribas visu pamest un gulēt gultā. Tagad jau ir daudz sportistu, ko pieminēt. Vairāk sekoju līdzi pludmales volejbolam, kur milzīgus panākumus guvis Aleksandrs Samoilovs. Eju uz treniņiem pludmales volejbolā, kur man treneri ir Rihards Finsters un Aleksandrs Solovejs, kas ir lieliski, jo redzu viņus ne tikai kā Latvijas vārda nesējus pasaulē, bet arī kā aizrautīgus cilvēkus. Vēl, man šķiet, būtiski pieminēt Latvijas hokeja izlasi, jo par viņiem fano praktiski katrs latvietis. Viņi spēlējot hokeju, tāpat kā citi sportisti darot to, kas viņiem nozīmīgs, piemēram, Kristaps Porziņģis - spēlējot basketbolu, parāda to, kādi ir cilvēki Latvijā un ko viņi gatavi darīt, kā gatavi cīnīties, lai parādītu sevi un savu valsti no labākās puses, lai pierādītu sev, ka iespējams ir viss.
Par agrāk izdarīto, cerams, netiks aizmirsts, jo, ja tā visa nebūtu, tad arī mūsu valsts būtu citādāka. Mēs nevaram tehnoloģijām ļaut varu un nospiest iepriekšējos panākumus. Tie neizzudīs, klāt tikai nāks jauni cilvēki, jaunas paaudzes, jauni mēģinājumi un veiksmīgi panākumi.