Grāmatu brīnumainā vara.
Kopš es sevi atceros, esmu bijis ierauts grāmatu burvībā. Es domāju, ka liela ietekme ir bijusi tieši maniem vecākiem. Kopš mazotnes man mamma lasīja priekšā grāmatas. Vēlāk pats iemācījos lasīt. Sāku pats izbaudīt grāmatu brīnumaino pievilcību un varu.
Ja man tas nebūtu ieaudzināts no mazotnes, tad es nelasītu grāmatas. Viena no pirmajām grāmatām, kas mani ierāva brīnumainajā varā bija A. Pučes biogrāfija “OZO. Cilvēks uz ledus.” Šī grāmata man iemācīja to kā apbrīnotās personības ir netikai ideālas mūsu uzskatos, bet tām ir arī ēnas puses. A. Puče šajā biogrāfijā neslēpa hokejista Sanda Ozoliņa negatīvās īpašības, ieradumus. Viņš parādīja, ka leģendas arī ir tādi paši cilvēki kā mēs.
Es vienmēr esmu uzskatījis, ka rakstnieki ir burvji, kas rada grāmatas, kas mums liek domāt. Viena no tādām grāmatām ir A. Bela romāns “Būris”. Romāns parāda, cik ļoti dažādi ir cilvēki. Bels grāmatā atspoguļoja kā cilvēks var mainīties, kad ir spiests dzīvot ekosistēmā. Tomēr būris kurā tika iesprostots arhitekts nebija vienīgais būris grāmatā. Šeit ir redzama grāmatu brīnumainā vara, jo otrs būris bija autozagļa Dindāna prātā. Dindāns neapzinājās to, ka ieslēdzot būrī nabaga arhitektu, patiesībā simbolizē viņa noslēgtību un grūtības. Viena no atziņām, ko guvu, lasot romānu, bija tas, ka, lai tiktu ārā no sava mentālā būra ir jāsāk ar sevi. Es uzskatu, ka grāmatas kā “Būris” ir tās, kas patiesībā māca cilvēkus. Padara tos vecākus mentāli. Tā arī cilvēki saka, kad cilvēks izlasa pārdomu pilnu grāmatu, tas kļūst mentāli pāris gadus vecāks.
Šajā sakarā, man ļoti patīk pieminēt PSRS laikus, kad Latvijas teritorijā valdīja cenzūra. Autori vairs nespēja izteikties. Tādēļ latviešu autoriem, kas vēlējās teikt, ko grib, nācās attīstīt viņu rakstīšanu un rakstīšanas tehniku. Tas bija laiks, kad populāra ideja dziesmu autoru, dzejnieku un rakstnieku vidū bija zemteksts. Zemteksts jeb pateikt kaut ko nepasakot gandrīz neko. Autori kļuva arvien radošāki. Tā arī radās arvien interesantākas grāmatas. Kļuva populārs izteiciens: “Savējie sapratīs!” Mēs, latvieši, saprotam par ko ir runa, lasot šādas grāmatas. Tas ir tik aizraujoši, cik spēcīga vara bija grāmatām. Šādas grāmatas neviens nespēja aizliegt, jo tam nebija pamata.
Tādēļ es piekrītu tam, ka grāmatās mīt brīnumaina vara, kas spēj ieraut un aizraut. Grāmatas spēj ietekmēt un mainīt cilvēku domāšanu. Ar grāmatām var mainīt pasauli, lai arī, cik neticami tas liktos. Tādēļ es ikvienam saku, ka ir jālasa, jādomā un jāsaka, jo tikai tā mēs varēsim padarīt pasauli labāku.