Grāmatu brīnumaina vara
Mūsdienās cilvēki diemžēl lasa ārvien mazāk un mazāk. Daudzi domā, ka 21. gadsimtā tas vairs nav vajadzīgs, jo ir tik daudz lietas, ar ko grāmatas var aizstāt. Datori, telefoni, avīzes, televīzija – tas viss taču arī ir informācijas avoti. Bet daži cilvēki saprot, ka tikai grāmatai piemīt milzīga, brīnumainā vara, ka grāmatu aizstāt tomēr nevar. Grāmata ietekmē uz cilvēka ir kolosāla, un ļoti viegli atšķirt lasītāju no cilvēka, kurš nelasa vienkārši parunājot ar viņu un paklausoties viņu.
Pirmkārt, grāmatas attīstā izteli un fantāziju. Lasītājs skatās uz melniem burtiem, bet galvā rodas vesela krāsaina aina, katram sava. Tādā veidā attīstās individualitāte. Piemēram, skatoties filmu, cilvēks redz režisora izpratni un pasauli, nevis savējo. Lasot grāmatas, cilvēks arī mācās analizēt, lasīšana piespied smadzenes strādāt daudz aktivāk. Tas, savukārt, attīsta kritisko domāšanu, kas ir ļoti svarīgi mūsdienu pasaulē, kad tik viegli var uzspiest savu viedokli.
Otrkārt, grāmatas palīdz paplašināt savu vārda krājumu, iedziļināties savā valodā (un ne tikai savā: ar grāmatas palīdzību var arī veiksmīgi iemācīties svešvalodu), zināt vārdu pareizrakstību, pat nezinot likumus. Man ir draugi, kuri visu laiku mēģināja iemācīties likumus, tomēr pareizi rakstīt viņiem ir grūti, jo viņi nelasa. Un otrādāk; es zinu cilvēkus, kuri pat pamatlikumus, ko mācīja skolā, ir aizmirsuši, bet gramatiski un stilistiski pareizi rakstīt viņiem nav grūti, jo viņi daudz lasa.
Treškārt, grāmatas vispārīgi izglito. Piemēram, man nekad nepatika lasīt skolas vēstures grāmatas, taču ar prieku lasīju klasiku par vēsturiskiem notikumiem. Tā, manuprāt, var dziļāk izprast notikumu nozīmi no dažādām pusēm, izjust tā laika noskaņu, garu. Piemēram, mana mīļāka grāmata ir Aleksandra Ribakova stāsts “Smagā smilts”. Tas ir traģisks stāsts par ebreju likteni 20. gadsimtā. Neviena skolas grāmatā neko tādu nevar ieraudzīt, tur viss ir mīkstākā jomā, bet tādās lietās kā vēsturē, es domāju, nedrikst būt mīkstām. Jaunākai paaudzei ir jāzina, ko nozīmē karš. Protams, grāmatas izglito ne tikai vēsturē, bet arī citās jomās. Cilvēks nekad nevar zināt, ar ko satiksies savā dzīvē, tāpēc vismaz pamatzināšanas dažadās jomās varētu būt noderīgas. Nerunājot jau par to, ka pat runāt ar vispārīgi izglītoto cilvēku ir daudz interesantāk nekā ar cilvēku, kurām interešu spektrs ir šaurs.
Grāmatai tomēr ir unikāla ietekme cilvēkiem. Tā attīsta izteli, māca kritiski domāt, analizēt, paplašina vārdu krājumu – un tas viss ir tikai daļa no tā labuma, ko dod mums grāmata! Tomēr dators, avīze, telefons vai televizors neko tādu mums nevar dot. Vai tad grāmatai nav brīnumainas varas?