Grāmatu brīnumainā vara
Mani grāmatas jau ir fascinējušas kopš agras bērnības, kad iemācijos lasīt. Grāmatām piemīt vara radīt mūsos dažādas emocijas, sākot ar raudāšanu, beidzot ar prieku. Grāmatas liek mums pārdomāt dzīvi, mēs varam izprast labāk cilvēkus. Lasot grāmatas, mēs bieži vien iejūtamies galvenajos varoņos, sākam domāt kā viņi, mainam savus uzskatus par dažādām cilvēku grupām un lietām. Mēs aizmirstam savu bezrupīgo, ikdienišķo dzīvi un sākam dzīvot piedzīvojumiem bagāto varoņa dzīvi.
Viena no grāmatām, kas man liek aizdomāties par dzīvi, ir Alberta Bels romāns “būris”. Romāna viens no galvenajiem varoņiem atrodoties būrī saprata, ka mēs visi esam ieslodzīti sava prāta būrī. Mēs sevi dažādi ierobežojam, darot lietas, kas mums nepatīk, ierobežojot sevi. Īstenībā mūs nekas netur, ja neskaita mūs pašus. Šī grāmata palīdzēja man saprast, ka dzīvē mūs nekas netur, mēs tikai iegūsim, ja salauzīsim mūsu prāta būri. Mums katram ir dažādas problēmas un katram ir jāiemācās tās pārvarēt.
Savukārt, lasot Džeka Londona romānu “Baltais Ilknis”, es aizdomājos par instinktiem un dabu. Cilvēki tehnoloģiju ietekmē aizmirst par dabu. Iejūtoties vilka āda, es sapratu cik svarīgi ir instinkti un daba. Mūsdienās mēs vairs nespētu izdzīvot brīvā dabā, jo mēs esam kļuvuši tik atkarīgi no tehnoloģijām, ka bez tām vairs nespējam iedomāties dzīvi. Labi, ka ir grāmatas, kuras lasot, mēs aizdomājamies – varbūt tomēr ir jaaizsargā daba? Mums arī parādijušās dažādas slimības, kas nebija agrāk, iespējams tās neeksistētu, ja mēs dzīvotu dabā, saskaņā ar citām būtnēm, bez kīmikālijām.
Katram stāstam ir vairākas puses. Fjodora Dostojevska romānā “noziegums un sods” galvenais varonis nožēloja, ka nogalinājis večiņu. Manuprāt, katram noziedzniekam ir nožēla pēc nozieguma. Mēs kļūstam ļauni tikai, tad, ja mēs paši barojam ļaunumu, kaut tikai ar sīkumiem, beigās tas ne pie kā laba nenovēdīs, mēs to nožēlosim un iznīcināsim paši sevi. Mums pašiem vienmēr jasaglabā pozitīvisms, jo tas novedīs pie prieka. Cilvēkiem vienmēr vajag piedot, dot otro iespēju, jo mums visiem gadās kļūdīties.
Grāmatu autori, kuri liek aizdomāties ir labākie, jo ne katra rakstītais liek aizdomāties. Grāmatām piemīt brīnumaina vara, jo tās man ļauj izprast lietas no visiem skatpunktiem. Lasot grāmatas, tu pats
visu iztēlojies, tas attīstā domāšanu un radošumu. Katrs vārds ir svarīgs, jo tikai tā var saprast dziļo domu. Grāmatas man palidzēja izaugt un veidoties par kritiski domājošu cilvēku. Katrs domu grauds, ko tu paņem no grāmatas, var būt noderīgs dzīvē. Vārdos ir spēks!