Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatām piemīt dažādas varas. Tās spēj sagraut cilvēku un tās spēj arī motivēt cilvēkus mainīt savu dzīvi, kā arī daudz citas brīnumainas lietas. Viss ir atkarīgs no autora, kādu grāmatu viņš būs sarakstijis. Es esmu saskāries ar grāmatām, kas pārsvarā motivē darīt vairāk, uzlabot sevi un liek paskatīties uz lietām no cita skatu punkta, taču zinu cilvēkus, kas saskārušies ar grāmatām, kuras liek domāt par eksistenciālām lietām. Šīs grāmatas liek padomāt par to, kādēļ vispār dzīvot par dzīves sīkajām un ne tik sīkajām lietām. Es bieži mēdzu uzsākt grāmatas, taču tiklīdz iegūstu pirmās pāris atziņas man tā apnīk un es nepabeidzu līdz galam, taču ir dažas šīs grāmatas ar brīnumainu varu, kas spēj noturēt manu uzmanību līdz beigām.
Pamazām es sāku atras šādas grāmatas vairāk. Viens no iemesliem visticamāk ir tas, ka esmu atradis saistošus žanrus – biogrāfijas un pašizaugsmes grāmatas. Viena no pirmajām manis izlasītajām grāmatām bija Ešlijas Kances biogrāfija “Elon Musk” (“Īlons Masks”). Šī grāmata bija par visnotaļ brīnumainu varu. Tā mani burtiski apbūra. Šajā grāmatā ir aprakstīts tas, cik smagi Īlons Musks strādāja, lai nokļūtu tur, kur ir. Mūsdienās bieži liekas, ka bagātības var sasniegt tikkai tad, ja tev paveicās. Tas iespējams ir dēļ sociālajiem medijiem, jo tas, ko sabiedrība pārsvarā redz ir tas, kā cilvēki izbauda savas bagātības un atpūšas. Sabiedrība ļoti reti gūst ieskatu tajā, cik smagi cilvēks ir strādājis, lai sasniegtu bagātības, jeb to, ko vēlas. Šī iemesla dēļ mani ļoti uzrunāja šī grāmata, jo tā deva ieskatu viņa 18 stundu darba dienās un tajā, kas ir nepieciešams, lai uzbūvētu jaunu un enovatīvu uzņēmumu. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas es kļuvu aktīvāks un sāku darīt vairāk, tāda bija šīs grāmatas brīnumainā vara.
Esmu lasijis arī citas grāmatas, kuras uzsver to, ka vajag daudz un cītīgi strādāt, taču es uzskatu, ka nevajag pie visa daudz un cītīgi strādāt, vajag strādāt pie tā, kas patīk, pie tā, kas iedvesmo. Līdzīgas atziņas guvu Garija Vainerčuka grāmatā “Chrushing It!” (“Spiežot to!”). Grāmatā ir stāstīts par to, kā dažādi cilvēki izmantojot sociālos medijus kļuva slaveni, ieguva gana lielu iztiku strādājot pie saviem hobijiem. Viņš arī stāsta, cik smagi šie cilvēki ir strādājuši, taču viņš dod arī labas atziņas. Viņš uzsver to, ka strādājot pie saviem hobijiem, jeb lietām kas tev patīk tu sasniegsi rezultātus daudz ātrāk un vieglāk. Šīs 16 stundu darba dienas tu izbaudīsi, ja izpratīsi sevi un strādāsi pie tā, kas tev patīk. Velviens svarīgs punkts ir tas, ka ja tu jūties nelaimīgs, tad kas tev ir ko zaudēt pamēģinot jaunas lietas, tu vari tikai iegūt. Šī grāmata ir mani pārliecinājusi, ka ir jāstrādā daudz, taču svarīgākais, pie tā, kas tev patīk un tas, ko sociālajos medijos slēpjas ļoti daudz iespējas.
Abas šīs grāmatas ir nedaudz līdzīgas, tādā ziņā, ka viņas māca darba kultūru un, ka tas ir smags ceļš, lai sasniegtu savus sapņus. Katra no šīm grāmatām to iespiež ar vien dziļāk manā zemapziņā. Es gribētu teikt, ka visām grāmatām ir šī maģiskā vara iespiest lasītājam kaut ko zemapziņā. Nav daudz grāmatu, kas spēj atstāt paliekošus vēstijumus zemapziņā, tāpēc ir daudz grāmatas, kas atgādina vienu un to pašu. Es uzskatu, ka tas, ko cilvēks ir lasījis ļoti ietekmē cilvēka domas un personību, grāmatas ļauj aizdomāties dziļāk par ikdienu, parāda citus skatu punktus. Pēdējā gadu laikā, kopš esmu aktīvāk sācis lasīt grāmatas, kas man patīk, es esmu mainījies. Esmu sācis strādāt pie saviem projektiem un idejām, esmu sācis aktīvāk iesaistīties dažādos pasākumos kā brīvprātīgais, lai iegūtu pieredzi. Gribētu teikt, ka tas ir grāmatu brīnumainais spēks, kas mani ir mainijis un padarijis mani par tādu, kāds esmu šobrīd.