“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis)
Mēs dzīvojam emocionālā pasaulē, kuru katrs sajūt un izprot dažādi. Cits uz lietām skatās viegli, cits tās ņem tuvu pie sirds. Lielākā daļa cilvēku emocijas atspoguļojas to darbībā. Bieži cilvēku rīcības pāršaujas pāri strīpai. Māksla jau nav nosodīt cilvēka rīcību, bet māksla ir izprast tā cilvēka rīcību. Mēģināt saskatīt vairāk par vizuālo tēlu. Arī es katru dienu mēģinu iepazīt cilvēci. Man patīk, ka mēs katrs esam, savā veidā, unikāls. Tomēr daudzi šīs mazās lietiņas nepama.
Es zinu, ka es esmu sarežģīts cilvēks. Draugiem mani ir grūti bieži saprast, bet tas ir, tāpēc, ka es skatos uz visu citādāk. Es redzu lietas dziļāk. Būdama naiva man liekas, ka daudzi arī redz visu kā es, bet tā galu galā nav. Tādos brīžos rodas konflikti, un es jūtos nesaprasta. Jāpiebilst, ka esmu radošs cilvēks, tāpēc es saprotu, ka galvenais, lai es iekšēji jūtos apmierināta ar savām dotībām – redzēt pasauli citādāk. Būt nesaprastam ir viena no panākumu atslēgām, jo cilvēkiem ir par ko runāt – par tevi.
Sirds dziļiem cilvēkiem ir grūtāk. Viņi jūt visu padziļinātāk, viņi daudz domā, mēdz pārdzīvot lieki. Tādi cilvēki parasti ir mīlestības pilni. Tādiem cilvēkiem ērtības un cilvēka statuss, attiecībās ar pretējo dzimumu, neko nenozīmē. Viņiem ir svarīga emocionālā saikne attiecībās, pastiprinātāk nekā tiem, kas visu viegli redz. Veidojot savas attiecības ar savu vīrieti, man negāja viegli. Tāpat arī kā Kristīnei no stāsta “Purva bridējs”, ko sarakstījis R. Blaumanis. Kristīnei bija iespēja sevi nemocīt un aprecēties ar labu vīrieti. Akmentiņam bija labs izskats, nauda, viņai viss būtu nodrošināts uz atlikušo dzīvi. Tomēr Kristīnei bija saikne ar Edgaru. Edgaram nebija īsti nekā, pietam, viņam bija problēmas ar alkoholu, bet viss tak ir atrisināms. Edgaram vienkārši piemīta tas, kas viņas dvēseli apmierināja. Man attiecībās emocionālais ir ļoti svarīgi, svarīgi, lai mani saprot, un, lai es jūtu otru cilvēku. Tāpēc es sapratu Kristīnes izvēli stāstā “Purva bridējs”.
Būt dziļam pret savu darbu. Būt dziļam savā darbā. Darīt savu darbu, jo tu esi sirds dziļš, jo tev dvēsele tiecas strādāt, jo tu pēc tā dedz. Vai arī tu dedz pēc tā, lai uzkāptu savā kalnā, un beidzot ieraugi to skatu kalna virsotnē. Šādu, citādu skatījumu uz sirds dziļiem cilvēkiem, man iedeva galvenais varonis detektīvs Strūga no A. Belsa grāmatas “Būris”. Strūga ar degsmi pildīja savu darbu. Viņš gribēja atrast Bērzu, kurš bija iesprostots būrī, jo viņam likās, ka viņam ar Bērzu ir kaut kāda veida saikne. Strūga pat brīžiem aizmirsa par savu ģimeni, dēļ tā cik ļoti viņš dziļi gribēja izpētīt, kāpēc Bērzs ir būrī. Šis stāsts tikai pierāda cik dažādi mēs esam, cik dziļi mēdz būt cilvēki, un cik dažādos veidos sirds dziļums var izpausties, pat darbos ir sirds dziļums.
Mēs dzīvojam emocionālā pasaulē, kuru katrs sajūt un izprot dažādi. Māksla mūsdienās ir mēģināt saprast cits citu. Mums cilvēkiem ir jābūt vienlīdzīgiem, lai arī kāds tu esi, lai arī no kurienes tu nāc un, lai arī kādā krāsā tu esi. Mums visiem ir jūtas, mēs visi jūtam. Kāds jūt mazāk, kāds jūt padziļinātāk, bet katram ir tiesības būt pieņemtam, jo galu galā mēs visi esam cilvēki. Veidosim labāku vidi – cienīsim un mīlēsim viens otru, lai arī kādi mēs būtu!