Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Tagad ir 2018. gads, kas nozīmē, ka mēs dzīvojam XXI gadsimtā. Ja pieņemt XX gadsimtu par ieroču attīstības un pasaules karu laiku, tad šodien ir informācijas, enerģijas un elektronikas attīstības laiks. Katram laika periodam bija raksturīgi savi dārgumi, cilvēku dzīves pozīcijas un mērķi, un ir svarīgi saprast, kas attiecas pie tava laika, pat ja personīgi uzskati atšķiras , jo tas ļauj brīvāk komunicēt ar citiem. Ieraudzīt mūsu gadsimtu ļauj filmas, teātris un tas, ko mēs redzam pilsētās, saklausīt gadsimtu ļauj mūzika un valoda sarunās vai izrādēs, un izprast savu gadsimtu ļauj tikai paši cilvēki un viņu rīcības.
Šodien, lielu popularitāti ir guvušas filmas. Pēc manām domām tas ir saistīts ar tehnoloģiju attīstību, it īpaši grafikas izmantošana un iespējas kuras tā mums dod, un daļēji cilvēku slinkums, jo ir taču daudz vieglāk noskatīties filmu, nekā izlasīt stāsta orģinālu grāmatā. Vispopulārākie temati šodien ir supervaroņu filmas, detektīvi un fantastikas stāsti par kosmosu. Taču nespēju teikt, ka teātris vai opera ir aizmirsti. Arī pats, dažus mēnešus atpakaļ, biju apmeklējis teātra izrādi – “Svina garša”, kas stāsta par smago laiku, kad padomju vara tika ievesta Latvijā. Taču diemžēl, vairākums cilvēku šodien aizvieto grāmatas ar sociālajiem tīkliem, un laikam ejot, tuvāk atnāk brīdis, kad sapratīsim, ka literatūra un māksla tāda, kādu viņu atceras mūsu mātes un tēvi palika pagātnē.
Mūzika mūsdienās arī ir mainījusies. Kaut arī pats es spēlēju klavieres un pārsvarā klausos klasiku vai džaza klavieru solo gājienus, es zinu kas ir populārs mūsdienās. Manuprāt gandrīz visa mūsdienu populārā mūzika ir ārprāts un uzskatu, ka cilvēki ir vienkārši aizmirsuši kas ir dziesmas un kāpēc tās raksta. Un arī valoda ir mainījusies ar laiku. Daudz vārdu tagad ir atnākuši no citām valodām un kad es šodien klausos jauniešu sarunu ielā man paliek vienkārši bail. Taču es saprotu, kas tas ir neizbēgami, jo atšķirībā no pagājušā gadsimta, tagad cilvēki ir brīvi darīt ko vēlas un var sazināties ar cilvēkiem no jebkurām valstīm.
Un protams, cilvēki – laika spogulis. Visvairāk par laiku stāsta cilvēki paši pa sevi. Mūsu uzvedība, apģērbu stils, attiecības un dārgumi. Kāds bija teicis: “Laiki mainās …”, taču manuprāt mainās ne laiki, mainās cilvēki, kas dzīvo tajos laikos. Tieši no cilvēkiem un viņu rīcībām ir atkarīgs kāds būs gadsimts. Ir tikai XXI gadsimta 18. gads, un neviens nezin kas būs tālāk un kā mainīsies pasaule šajos 82 gados.
Es uzskatu, ka man un maniem draugiem ir paveicies – mēs piedzimām gadsimta sākumā un ar savām acīm redzēsim ko mums atnesīs nākotne. Tagad es zinu savu gadsimtu kā informācijas, tehnologiju un enerģijas laiku, taču es nevaru pat iedomāties par ko, mūs atcerēsies nākošā gadsimta cilvēki.