Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mūsu gadsimts ir pilns ar dažādiem aizraujošiem notikumiem un atklāsmēm. Katru dienu mēs varam uzzināt kaut ko jaunu, par savu valsti, saviem radiniekiem, pasauli, savu dzīvi. Bet arī mēs visu redzam, klausījam un izprastam sevi. Tādēļ var sadalīt kultūras veidus uz trīm grupām.
Pirmkārt, ko mēs varam ieraudzīt? Es domāju, ka katrs no cilvēkiem minimāli vienu reizi bija teātrī vai kino. Tas, ka mums ir iespēja redzēt un apmeklēt teātra un kino izrādes, ļoti attīstās mums labākajā pusē. Tas ir ļoti liels ieguldījums kultūrā. Sakot par Latviju, mums ir dažādas izrādes, daži no kuriem palika no senājiem laikiem. Mēs varam ieraudzīt tāda laika kultūru, viņas skatus dažādās situācijās. Aktieri cenšas parādīt mums citas emocijas, citus viedokļus, citus skatus uz dzīvi.
Mūzika ir viena no svarīgākajiem lietām dažu cilvēku dzīvē. Viņu mēs varam saklausīt. Latvijā viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir “Dejas Svētki” . Viņi mums rada kultūru, kura ir pilnīgi apvienota ar mūsu tautību. Tādi kompozisti, kā Raimonds Pauls, iegādājas daudz ieguldījumu mūsu valstij. Arī mēs apmeklējam dažādus koncertus, kur piedalās Latvijas muzikālas grupas.
Bet ļoti daudz var pateikt par literatūru, kuru mēs varam gan ieraudzīt teātrī, gan saklausīt internetā, gan izlasīt grāmatu. Manuprāt, literatūra ir vissvarīgākā lieta. Viņa palīdz mums saprast daudz ko mūsu dzīvē, reti vienkārši paplašināt mūsu fantāziju, dažādos gadījumos viņa maina mūsu skatus uz dzīvi, mūsu sapratni par vairākām lietām, Visa mūsu gadsimta garumā bija uzrakstīts ļoti daudz stāstu, dzejoļu. Daži saistīti ar mūsu polītikas stāvokli, citi ar dažādām vērtībām. Piemēram, Zenta Mauriņa savos esejos ļoti daudz raksta par mīlestību, Nora Ikstena savā stāstā “Mātes piens” raksta par attiecībām starp paaudzēm, konkrētāk starp meitas un mātei. Ļoti daudz rakstīja par Rīgu savos dzejoļos Aleksandrs Čaks. Viņš tā rada savu mīlestību pret viņai, savu patriotismu. Manuprāt, lai labāk izprastu mūsu gadsimtu, ir ļoti daudz jālasa, īpaši tādus autorus, kā Aleksandrs Čaks, Rainis un Aspāzija, Rūdolfs Blaumanis un citus.
Tagad secinājam. Mūsu gadsimtu mēs varam ieraudzīt dažādās izrādes, mākslu izstādes, kino un koncertos. Saklausīt viņu arī koncertos, bet arī klausoties tautas mūziku. Un, protams, izprast savu gadsimtu mēs varam visur, tikai jāsaprata, ko tev tieši vajadzīgs, lai izprastu. Mūsu gadsimts ir ļoti sarežģīts, tāpēc mums ir jādara vis, lai turpināt plašināt viņu. Mēs esam dzimuši šajā gadsimtā, mēs esam tās daļa, tāpēc mēs arī par to atbildējam.