Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu
Šogad, mēs svinējam Latvijas simtgadu. Tas ir ļoti lielie svētki, jo Latvija ir mūsu zēme, mūsu māte, mūsu dzimtene. Man ļoti pātīk dzīvot Latvijā, jo šeit ir briņišķiga kultūra, cilvēki, tradicijas un galvenais, ir tas, ko mēs varam rēdzēt apkart sevi: svētki un daba. Man arī pātīk, ka visi cilvēki vienojas svētkos laikā. Manuprāt, tas vieno un stiprina mūsu valsti un tautu. Pirms Latvijas simtgadiem visi atcerās kultūru, jo viņa dēva mums sapratne par dzīve Latvijā pagatnē un vēl viņa atspoguļo mūsdieno realītāte.
Runājot par simtgadu, es gribu mīnēt Dziesmas un Dējas svētki, jo tas ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem Latvijā. Tas ir svētki, kad visa tauta vienojās un dzied tradicionālus dziesmus un dējo tradocionālus dējas. Tas nozīme, ka tradīcījas, ir galvēna mūsajiem cilvēkiem un arī iet rūna par tradīcījas cienīšanu. Es domu, ka tie svētki rāda tautas mīlēšanu pret dzimteni un tradīcijam. Es cēru, ka man būs iespēja būt daļai tajās svētkos.
Otrkārt, Latvijā ir ļoti briņišķīgas vietas un arī daba. Viena no tiem ir Nacionāla Bibliotēka, kura rada valstu vēlmi būt modernāk un gudrāk. Mēs gribam būt labāk, bet arī tajā dzīve mums vajag atpūte, un Latvijas daba atbilst mūsa vēlešanai, jo Latvijas daba ir izcilākaja visa Eiropā. Mums ir zaļa valsts: daudz mēžus, parkus, pļavas utt. Man pātīk tīra gaisa un skati uz ielas, kur visur ir koki, krūmi u.c. Es cienu visu dabas kultūru un mēģinašu aizsārgāt viņu no atkritumiem.
Atceroties kultūru, es gribu mīnēt latviešu literātūru, jo tā dēva mums jaunus uzskatus uz dzīvi un iemacīja domāt plašāk. Lāsījot grāmatus no latviešu literātūru es jūtu patriotismu pret Latviju, dzimtenes mīlestību un redzu citas tēmas, piemēram, ģimenes problēmas, iekšējos konflikts utt. Varu pateikt, ka Latvijas autori izraisa mūsu dveselē mīlestību pret valsti. Piemēram, stāsta “Bezkaunigie veči” Anšlāvs Eglītis izraisa manī jautājumus par dzīves jēgu un par attīstību pret savu dzimteni. Kā arī A. Čaks, kurš rakstīja par māzajiem Rīgas ielam un par pilsētniekiem.
Beigumā, man grībētu pateikt, ka visa Latvijas kultūra palīdz mums saprast savu būtne un vēsture šaja valstī. Arī var pateikt, ka bez kultūras nebutu arī vālsti, jo viņa rada mūsu individualītāte pasaulē. Un visiem cilvēkiem vajag cienīt un turpināt trādicijus, lai mūsu valsts nebūtu “nogalīnats”. Mēs esam stipra valsts, ar labu dabu un pilsētam. Iedzīvotājiem vajag improvīzēt valstu un turpināt tradīcijas cienīšanu. Man ļoti pātīk dzīvot šeit. Es jūtu Latviju. Es dzirdu Latviju. Es redzu Latviju.