Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Visi cilvēki ir sabiedriska būtne. Vienam cilvēkam ir liela ietekme uz citiem, daudzi nepiekrīt šim viedoklim, tomēr tas ir patiesība. Kultūrai arī ir liels iespaids uz ļadim un viņas dzīvi. Mūsu kultūras ceļi sākas no bernības un ilgst līdz dzīves beigam. Katrs no mums veido Latvijas kultūras kanonu. Un visam iedzīvotājam jāatceras cik daudz mēs izdarījam, jo šogād Latvijai ir simtgade. Tāpēc gribu pastāstīt par manam visnozimīgākājiem notikumiem un darbiem – svētki, memoriāli un izstādes – par kuram esam lepna.
Mūsu valsts ir ļoti daudz notikumu. Katrs no viņam ir svarīgs sabiedrībā. Viņi attīsta mums par cilvēkiem, attista kulturiski un padara par vienu naciju. Man šķiet, ka vislabāk tas izdevas Dziesmu un Deju svētkiem. Tur piedalas ne tikai mūsu, bet arī ārzemes iedzīvotāji. Un viņas skaits ir nemazāk, kā desmit tukstoši cilvēki. Tas ir tikai dalibnieki! Notikums ir grandioziskais un nav ne viena cilvēka, kuram viņš nepatīk, jo katrs dalas ar savu sirdi un davinā viens otram laime.
Valsts ir cilvēks! Un tikai viņš var izveidot un padarīt labāk vietu, kuri dzīvo. Viens no nozimīgākājiem ļaudim ir Krišjāns Barons. Katrs zin un lepojas par viņu. Savu dzīvi viņš atdēva kultūrai un Latvijai. Viņš ir pazīstāmāks kā Dainu tēvs, kurš kolekceoneja dainas un izveidoja Dainu skapi, kuru var apskatīt viņas dzīvoklī un arī uzzināt par ģimenes koku. Otrs cilvēks kurš dzīvo manā sirdī ir Rainis, kurš nodibināja Dailes teātri. Arī mūsdienās mēs varam apmeklēt un ieraudzīt daudz lugas, kuri ir vienmēr izcili!
Kā mēs varam būt un nezināt par savu valsti, savu vēsturi? Atbilde ir – nekā. Tāpēc ļoti daudz vietas dod mums iespēju attīstītes šājā virzienā, caur izstadem. Man patīk apmeklēt tos, lai zināt vairāk. Nesēn Latvijas nacionāla bibliotēka deva iespēju uzzīnāt par reformāciju piecsimt gados. Izstādes nosaukums bija “Luters. Pagrieziens”. Un vislabākais ir tas, ka viss notika spēles formā. Tāda veida informācija tiek uztverta precīzāk, jo ir motivācija izdarīt visu. Man liekas, kad izstades ir visi līdzīgi un monotoni, cilvēki tīra interesu. Bet mums Latvijā nav tādas problēmas.
Kultūrai ir nozimīga daļa mūsu dzīvē. Māksla, teātrī, izstādes, svētki – viss tas padarīnā mūs labāk. Dod iespēju attistīties un attistīt savu valsti. Nedrikst aizmirst par tiem, kuri izdarīja visu, lai mēs dzīvojam labi. Un katram jācenšas izveidot jaunu, lai papildinātu mūsu kultūru.