Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Tagadnē mēs dzivojam 21. gadsimtā, bet es teiktu, ka tas ir tikai mazs sakums no visa gadsimta. Var pateikt, kas mēs jau pardzivojam vienu, ka mums likas, lielu daļu no citiem pieciem, bet jau tagad visi Zemes iedzivotaji var redzēt lielu progresu. Ko jaunu atnesa 21 ais gadsimts Latvijā? Tā atnesa: tehnologisku progresu, citas cilvēciskas attiecības un atmiņu par otru pasaules kāru.
Musdienās, gandrīz katrā valstī ir redzams tehnologiskaijs progress, bet kads tehnologiskais progress ir Latvijā? Viss kļūt modernizetāk un iet caur internētu. Ir jauns sabiedriskais transports. Visiem bija doma, ka tas izdaris musu dzīvi vieglāk. Diemžel, liela daļa no Latvijas iedzivotajiem vēl tagad nezina, ka stradāt ar internetu. Visgrutāk ir pensioneriem, jo viņus ir parasti apvilkt ap pirksti.
Acim redzot, cilvēciskas attiecības arī eja uz priekšu. Cilvēki kļuva varak egoistiski. Šodien visi doma par to, kā atrast darbu kurš patiks viņiem un lai šajā darbā bija laba alga. Ieprekšejos gadsimtos cilvēki biji domajuši par savu ģimeni un statusu sabiedrība, bet tagad atrast īstu milestību ir gandrīz nereali. Kāpēc? Tāpēc kā visi ir aizņemti ar savam darbībam, tādi kā: sporta sacensības, izglitību iegušana citā valstī, jo tagad musu iespejas nav ierobiežoti, ka senos laikos.
Vissvarigākais notikums pasaulē ir karšs, bet kā ir saistīts karš ar musu gadsimtu? Mēs visi zinam, ka 1939. gadā 1. septembrī sākas otrais pasaules karšs. Par to un ne tikai stasta Māra Berziņa romans “Svina garšs”. Šitais romans rāda ne tikai kāda bija Latvija, bet arī kāda bija dzīve karā laikos. Protams, visi politiki zina, kadi bija sekmi pēc kara. Ja pēc otras pasaules kara nomira vairak neka 50 millionu cilvēku un ja mēs paskatisīm uz musdienu ieriču progressu, var ar briesmi pateikt, ka mēs vienkarši varam nogalināt musu planetu. Tāpēc musdienās valsti cenšas but draudzīgi, jo nekam nav vajadzīgs gaiša gals.
Izvirzīt galvenu domu no viss, ko es tikko pateicu man nāk galvā šie vārdi. Progresam un tā arī gadsimtam ir priekšrocības , bet arī ir mīnusi. Viena no vislielākam priekšrocībam ir ta, ka cilvēki saka domāt, kā aizsargāt un saglabāt dabu, jo ta ir musu dzīves resurss. Bet visbistamāka problēma ir musdienās karšs.