Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Gadsimts. Tas vārds nozīme ne tikai ļoti lielu, bet arī būtisko laika gaitu. Kaut kad, senātnē, vienā gadsimta laikā nekas nozīmīgs varētu nenotikt, bet tagad, skatoties uz to pagājšo simts gadu laiku, var saprast, ka ir mainījusies ne tikai pasaule kopumā, bet arī mūsu kultūra. Un izprast to var no visādam izstādēm, izrādēm un arī lasot grāmatas.
Septembra beigās es piedalījos vinai interesantai izstādei. Tā saucās “Gājiens ar dzējniekiem.” Mēs, cilvēku kopums, ar dzējniekiem staigājam pa Ķipsalu un klausījamies tos dzejas un stāstus. Dzējnieku piedalījās ne tik daudz, tomēr bija redzams, kā atšķirās raksti starp pieaugušo un jauniešu pakāpes domām un idējam. Vairāk pieaugušie rakstija par problēmām un notikumies saistībā ar viņu laiku, kad jaunie dzējnieki vairāk rakstīja par savu laiku. Piemērā var paņemt Jāni Joņenu (par kuru es pastāstīšu vēlāk), kurš akcentēja un vecu un jaunu cilvēku pakāpes attiekšanu problēmām.
Apmeklējot dažādas izrādes var ne tikai uzzināt, bet arī paskatīties par cilvēku dzīvi un pagātnes notikumiem. Izrāde, iestadīta pa M. Bērziņa “Svina Garša” romāna motīviem, ļoti labi aplūko un pārād dzīvi kā parasto, tā dzīvi kara laikos. Galvenais varonis Mātis dzīvojis neparastu, bet laimīgu dzīvi. Ja neņemt vērā tehnoloģijas, kuras tad neeksistēja, tā dzīve bija man atšķirama no mūsdienišķas. Bet vis ir manījies kad atnāca okupācija un ar viņu karš. Kā romāna, tā arī izrādē tieka pierādīti notikumi, kuri kuri saistīja visu cilvēku dzīves, un tie nepagāja Mātīsa garām.
Lasot grāmatas var uzzināt daudz ko jauna un interesantu. Saistībā par cilvēķiem un kultūru var uzzināt cik tie tieka mainījusies. Ar jaunu tehnoloģiju atnākšanu atnāca jauna kultūra. Jauniešiem tā tatika, bet to nevar pateikt par pieaugušiem. Par jauniešu un pieaugušo attiekmi rakstīja Jānis Joņeus savā grāmatā “Jelgava 94”. Galvenais varonis Jānis sāca aizrauties ar jauno metālistu kultūru, kuru pieaugušie nesaprata. Kā arī nesaprata Jāni un viņa draugus. Tomēr, grāmata ir ne tikai par pakāpju attieksmēm, bet arī uzdod daudzus būtiskos jautājumus, piemēram, saistītas ar draudzību. Metālisti starp sevīm visi ir drauģi, bet var tos uzskatīt par īstiem?
Laiks iet un viss mainās. Skatoties uz pagājošo gadsimtu, uz notikumiem un kariem kuri notika, uz cilvēku pakāpēm un kultūru kura mainījas, var saprast, ka tagad viss notiek ātrāk un straujāk nekā agrāk. Maināc dzīve, uzskati, vērtības, bet nemainās lietas, kuras dod iespēju paskātīties atpakaļ.