Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Es domāju, ka katram Latvijas iedzivotajiem ir ļoti svarīga Latvijas gadsimte. Mēs dzivojām šeit, mēs lepojamies ar savu valsti.
Manuprāt, visi iedzivotāji saprot, kāpēc šitie svētki ir ļoti svarīgi. Latvijai bija ļoti grūta vēsture. Okupācija, reprēsījas laiki un t.t. Bēt mūsu tauta ir ļoti stipra. Un mūsa kultūra arī.
Caur kultūru, visos laikos, cilvēki var paradīt no viņiem patīk, ko ne. Tā viņi nevār runāt televīzijā vai radio, tad viņi var rakstīt to Internētā, jo tagad viņš eksistē un musdienās ir vieglāk izteikt savās domās. Bēt mums ir ne tikai rakstīšanas veids, lai saprāst mūsu kulturu, bēt ari mūzika.
Man ļoti patīk mūsdienīga grupa “Prāta Vētra”. Kad es bīju viņas koncertā, tur bija ļoti lāba atmosfēra. Visi kopa dzēda dziesmūs. Kad bija dziesma “Debesis iekrīta tēvī”, ļoti daudz cilvēki rauda. Es jutos sevi tur ļoti komforti, it kā mājas. Tas ir ļoti labi, jo musēja valsti ir ļoti labsirdīga un draudzīgu taute. Vēl “Prāta Vētra” ir ļoti populāri arzemēs. Piemērām Lietuva, Igaunijā un Krievijā. Bēt arzemēs viņām ir citāds nosaukums “Brainstorm”.
Es domāju, ka mēs varām redzēt, ka mūsu kultūra ir ļoti bagāta un mēs varām lepoties ar to. Es arī cenšos izdarīt kaut – kas, lai attistīt musu kultūru un lai visa pasaule zina par to.
Es neēsmu dziedatājs vai rakstnieks, dēm žēl ne. Bēt esmu daļēji popūlars Internetā. Es ļoti bieži fotografēju koncērtus, kuri notika Latvijā, svētkus un citūs kultūras aktivitātes. Ļoti bieži mān raksti cilvēki, kuri redzēji manus fotogrāfijās un jauta mān par Latvīju.
Līdz ar to, es domāju, ka cilvēks nevār ieraudzīt, saklausīt un izprast savu gadsimti. Caur kultūru, var būt arī caur dzivē, ne. Es domāju, ka cilvēkām vienkārši ir jājūta.
Daudz cilvēki vienkārši zina par kultūru, ka viņa eksistē un viss, bēt viņi nepiedālas viņas attistīšanās. Tas ir nepareizi. Es domāju, ja cilvēks dzivo savai valstei un neko nedarī, lai attīstīt kultūru, tad viņām ir jādoma, vai pareiza valstī viņš tagad dzīvo?
Ir ari tādi cilvēki, kuriem nepatīk izmaiņas kulturā, un viņi secinā, ka tas ir ļoti slikti un viņiem nav vairs velēšanas kaut – ko darīt. Bēt viņiem jāsaprāst, ka kulturā un maksla vienmēr mainas un iegūst kaut – ko jaunu un modernu. Tas ir ļoti krūti saprāst, bēt ta ir.
Nobeigumā gribētu pateikt, ka es cēru, ka musējā valsti daudz vairāk tadus cilvēkus, kuri doma par savu valsti, kulturu un to attīstīšanu.