“Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dzīļi”. (I. Ziedonis)
Kas nozīme “sirds dzīļi”? Pirmie sinonīmi, kuri nāk pratā: labsirdīgi, sapratīgi, gudri, atverti ikkatram. Tas ir cilvēki, kuri vienmēr pirmie nāk palīga un zīnā kadus vārdus pateikt sarežģita situācija. Tas ir cilvēki, kurus mēs sastopam grūtas minutes laikā, tas varbūt ārsti, valontieri vai parasti nevienlaidzīgi kaimiņi. Visi ir kaut – kada veida mūsu dzīves glābēji, mūsu piemērs.
Bet kā kļūt par tādu cilvēku?
“Mīlēt un būt mīlētam – tas ir dzīves jega” (Z. Mauriņa). Es domāju, ka šajos vārdos slepjas atbilde uz jautājumu. Ja aizdomāties, mēs nevaram darīt kaut – ko labu vai davināt cilvēkam mīlestību, ja paši to neizjūtam. Tikai mīlestība pamodina mūs vislabakas īpašības, jo izjūtot mīlestību mēs esam gatavi izdarīt visu. Protams, tas nenozīmē, ka mums jāmīl visus, ne. Milestība var izpausties dažados veidos. Piemēram laba attieksmē pret citiem. Bet arī tas dažreiz dodas mums ļoti grūti.
Par šo un dažadam citam problēmam savos darbos rakstīja latviešu rakstniece Z. Mauriņa. Piemēram sava essējā “Mužīga milestība” viņa jau versa uzmanību cilvēku attiecības problēmai. Manas domas ir ļoti līdzīgas viņas. Rakstniece tapat ka es uzskatīja, ka neskatoties uz visu cilvēkam jāglabj sirdī vislabākas īpašības: būt sapratīgam un atvertam, cienīt citus un būt gatavam doties palīga. Es domāju, ka Z. Mauriņu varētu nosaukt par tādu cilvēku, bet es nevaru pateikt to par sevi. Dažreiz cik es necentījos man neizdēvas izturēties labi pret cilvēkiem, kuri man nepatik, bet es cienu tos, kam tas sanāca. Es zīnu daudz tādus cilvēkus. Varu pateikt, ka man paveicas būt viņiem draugam un katru dienu es cenšos būt lidzīga viņiem.