Grāmatu brīnumainā vara
Literatūra ir tas, ko cilvēki veidoja ilga laika posmā, un kur ieguldīja savas tautas garīgas un materiālas vertības. Literatūra nosaka to, kā mēs domājam, uzvedamies, rīkojāmies. Un tieši tāpēc var droši pateikt, ka labam grāmatam ir jābūt mūsu dzīves neatņēmamai daļai. Savā darbā es gribētu akcentēt uzmanību uz autoriem un viņu darbiem, kuri ietekmē – ja ne tikai manus, bet arī citu cilvēku uzskatus un dzīvi.
Katrs cilvēks grib dzīvot labi un harmoniski, bet nevienmēr mēs saprotam kā to izdarīt, kā sasniegt ideālu. Bet atbildes var atrast Zentas Mauriņas esejā “Garīgas hīgienas baušļi”. Savā darbā rakstniece cenšās paradīt lasītājam to, kā pareizi jādzīvo un jārīkojas. Izlasot šo darbu es izmainīju savus principus. Ne tikai mana dzīve kļūva labāka, bet arī manu draugu un radinieku, kuru es iepazistināju ar Zentu Mauriņu. Kaut gan autorei izdevas grūta dzīve un no pašas bērnības viņa bija pieskārta pie ratiņkrēsla, Mauriņai izdevas kļūt par labu piemeru man un citiem.
Vēl viena rakstniece, kura veidoja lielu ieguldījumu latviešu literatūrā un sabiedrības uzskatos ir Aspazija. Autore ļoti daudz rakstīja par sieviešu dzīvi un feminismu. Ir zināms, ka agrāk sievietem bija ļoti maz tiesību un iespēju, un Aspazija centījas paradīt cilvēkiem, ka tas ir nepareizi, ka situācija ir jāmaina. Darbā “Zaudētas tiesības” autore protestē pret sievietes pazemošanu, kā arī rada buržuaziskus pamatprincipus. Kaut gan mūsdienās sievietem arī ir ne tik daudz iespēju kā viriešiem, es uzskatu, ka Aspazija ietekmēja situāciju.
Manuprāt, ir nepieciešams mīnēt arī mīlestības tematiku, tāpēc es gribu akcentēt uzmanību uz Latviešu rakstnieka Ojāra Vācieša dzejam. Autors daudz rakstīja par mīlestību, bet, pēc manām domām, visspilgtākie ir dzejoļi “Mīlestībai” un “Meitenei no manas klases”. Vācieša darbos netiek aprakstīta traģīska mīlestība, viņš vairāk runa par siltām un skaistām emocijam, kurus mums dod mīlestība. Kaut gan man vēl nebija iespējas sajūst mīlestību pret citu cilvēku, es jau nedaudz zinu par šīm jūtam tieši no Ojāra darbiem. Ne tikai man tie dzejoļi atklāja kaut no jaunu, bet arī citiem cilvēkiem, neatkarīgi no vecuma un uzskatiem.
Nobeigumā es gribu pateikt, ka grāmatam, patiešām, ir brīnumainā vara, un literatūra spēj izmainīt mūsu pasauli uz labāko pusi tāpēc mūms visiem ir jālasa pareiza literatūra un jācenšas dzīvot kartīgi.