Grāmatu brīnumainā vara
Literatūra ir svarīgakā lieta katra valsts formēšanas procesā. Literatūra ļoti ietekmē uz mūsu kultūru un vēsturi, jo tieši grāmatu rakstniecība, vēl no senākiem laikiem, bija vienīgāis un visslabākāis metods, lai parnēstu informāciju un zināšanas no pāaudzei līdz pāaudzei. Cilvecība vienmēr mekle progresu, taču grāmatas palīdz šim procesam. Daži autori raksta ne tikai par to, kas viņi pati grīb pastāstīt, bet lai saglabātu sabiedrības zināšanus un principus. Tā ir grāmatu vara: stastīt kas mes esam, stastīt ko mes zinam un paradīt kas ir mums svarīgākāis.
Pirmkārt, zināšanas par mums un mūsu apkartni. Manuprāt, tas ir svarigāka lieta, kas mēs guvam no grāmatu lasīšanas. Zināšanas visās nozarēs rada mērķi, ka mums nav jāstav uz vietas, bet jāiet talāk, uz nakotni ar jauniam tehnologijam. Parastākie piemēri ir mūsu ķīmijas, fizikas un matemātikas grāmatas. Ši grāmatas bija izdotas jau mūsu simtsgadē, jo saprotams, ka nav iemesla macīties pēc kadiem sēņu greķu materialiem, jo pasaule mainās un attīstas.
Otrkārt, sabiedrības vertību un problēmu aprakstīšana – tas, kas mums visiem patīk lasīt. Rakstnieki šajā nozarē stāsta par aktualam problemām, kuras parasti nav redzamas cilvēkiem, jo mēs visi esam aizņemti planot savu dzīvi. Viena no tādiem autoriem ir latviešu jaunliteratūras rakstniece – Jana Egle. Sava populārā grāmatā “Gaisma”, viņa apraksta līdz detaļam situācijas, kuram ir grūti ticēt. Nāve, nodevība un brinišķīgi dzīves pagriezieni – viss tas, no ka lielāka daļa no mums baidas. Bet Jana Egle negrīb vienkarši iebaidīt lasitājus. Viņa grīb paradīt, ka tada ir musdienu dzīve ar tādam problēmām. Tā pāt, ka visi rakstnieki J. Egle grīb lai mes vairāk domātu par pasauli un to problēmu risinājumu.
Treškārt, vesture. Vēsture, ka zinātne, eksiste tikai tapēc, ka mums ir grāmatas. Neviens cilvēks visū zemē nevar atcerēties , vai zināt visu, kas noticis pasaulē. Tapēc vēsturniekam ir obligati jāraksta. Arī piemērs: kā mēs uzzinātu, kad ir latviešu valsts simtsgāde bez vēstures un literatūras?
Secinot, var saprast, ka literatūras ietekmēšana ir ļoti liela un svarīga, jo tas ir viens no “ziloniem”, uz kuriem stav zeme. No kultūras līdz fantastisko grāmatu lasīšanai. No Episkopa Alberta līdz Latvijas simtgadei. Grāmatu vara ir pa tiešam brīnumaina, tas bija, un būs arī pec 500 gadiem, jo bez rakstniecības – nav progresa, bet bez progresa – nav mums!