Grāmatu brīnumainā vara.
Visiem ir zināms, ka viens vārds spēj izdarīt daudz: tas var palīdzēt cilvēkam vai iznīcināt viņu, var saglabāt kādu dzīvi vai arī nogalināt cilvēku. Vārdiem ir liels spēks, lai izmainītu vēstures gaitu, tāpēc es esmu pārliecināta, ka mūsdienās cilvēkiem ir nepieciešāmi lasīt grāmatas un pilnveidot savu vārdu krājumu. Pēc manām domām, grāmatu brīnumaina vara varētu attīstīt cilvēku kā personību un izmainīt viņu dzīvi. Piemēram, lasot Noras Ikstenas, Sabīnes Košeļevas un Laimas Kotas darbus, es pārvērtēju savas vērtības un ieguvu jaunas atziņas.
Sākot lasīt Noras Ikstenas grāmatu “Mātes piens”, stāsts pārsteidza mani ar problēmas aktualitāti. Grāmata atspoguļo sarežģītas attiecības starp māti un meitu. Jau kopš mazotnes viņai jārupējas par savu māti un viņa kļūva par bērnu savam bērnam. Stāsts rosina man padomāt par to, ka mums jāciena savi tuvinieki un jāmīl tos. Dažreiz es uzvedos pārāk egoistiski, bet Nora Ikstena lika man aizdomāties arī par to, ka mums ir tikai viena māte un ka mums jābūt pateicīgam par to, jo viņa mīl mums, kaut gan mēs neesam ideāli. Nora Ikstena raksta:
“Mātes piens - pirmais ēdiens, cēļš uz dzīvību kā patiesību.” Kā arī, es domāju, ka grāmata spēj iemācīt cilvēku mīlēt. Bieži īpaši jaunieši sastopas ar grūtībām savstarpējās attiecības. Piemēram, kad es iemīlējos pirmo reizi, man bija sajūta, ka tā ir mīlestība uz visu dzīvi un ka mums nebūs grūtības, bet es kļūdījos. Aizmirst par šo cilvēku un pieņemt pareizo lēmumu man palīdzēja Sabīne Košeļeva un viņas grāmata “Rīga - Maskava”. Šī grāmata attēlo attiecības attālumā un dažādu kultūru dzimtas koku. Man liekas, ka šī grāmata atviegloja manu dzīvi, jo es ieraudzīju, ka dzīvē varbūt arī sliktāk. Sabīne Košeļeva iemacīja mani, kā partraukt alkas pēc mīlestības.
Grāmata, kas uz mužām palīks mana sirdī ir Laimas Kotas romānu “Istaba”. Lasot šī grāmatu, autore lika man aizdomāties par to, ka nevar nosodīt cilvēku, ja tu neizprot viņu problēmas. Es ievēroju, ka šī romāna galvenai varonei ir līdzīgas vērtības man. Margrieta cīnās par brīvību un par labāku dzīvi. Mēs visi esam dažādi, bet katram cilvēkam jācenšas pieņemt citus un jādod viņiem iespēju kļūt par personību.
Lasot grāmatas, mēs dažreiz varam atrast atbildēs uz saviem jautājumiem, jo vērtību mēraukla nemainās, gadiem ejot. Grāmatai ir liela vara, kas, manuprāt, spēj izmainīt cilvēka būtību un likt viņu atsaukties no saviem stereotipiem. Šis pārmaiņas mana dzīvē notika tikai pēc Noras Ikstenas, Sabīnes Košeļevas un Laimas Kotas grāmatas izlasīšanās, kā arī es izjūtu grāmatu brīnumainā vara.