Grāmatu brīnumainā vara.
Literatūra ir mana dzīves neatņemama sastavdaļa. Lai saprastu sevi un pasauli, katram cilvēkam jālasa grāmatas. Grāmatas palīdz man atrast sevi pasaulē un labāk saprast mūsu dzīvi. Lasīšana palīdz man gan relaksēties, gan liek domāt un filozofēt. Es vienmēr cenšos asociēties ar grāmatas varoniem un iedomāties, ko es darītu viņu situācijā. Es daudz lasu no āgrās bērnības un cenšos kļūst par labu cilvēku ar grāmatas palidzību.
Lai atpustītos man patīk lasīt grāmatas par mīlestību vai dzīvi. Es esmu jauna un šī vecumā mani iedvesmo grāmatas, kur varoni mīl cits citu, risina man aktuālas problēmas un dzīvo sižetu, kas gandrīz neatšķiras no manas dzīves stāsta. Tie būtu Reģinas Ezeres romāns “Aka”. Lasot romānu, es sapratu, ka galvenai varonei Laurai bija sarežģīts liktenis un es pardzīvoju visus grāmatas notikumus savās domās. Bet arī man iedvesmoja Jāņa Jaunsudrabiņa triloģija “Aija”. Autors stāstīja par skolas gadu mīlestību, un man bija interesanti novērot, kā izmainījas galvena varone ar laiku, bet neskatoties uz Aijas trūkumiem, galvenais varonis spēja mīlet tikai viņu. Protams, tas ir nelaimes stāsts, un, izlasot triloģijas pēdējo daļu “Ziema”, es iedomājos, cik grūta var būt realitāte un cik skumja var būt cilvēka liktenis.
Bet arī man iedvesmo grāmatas, veltītas manai dzimtas pilsētai – Rīgai. Man patīk lasot un vizualizēt vietas, aprakstītas grāmatā, jo es dzīvoju šeit no āgrās bērnības un ļoti labi pazīstu un mīlu savu pilsētu. Tādas grāmatas ir, piemēram, Aleksandra Čaka dzejoļu krājums “Sirds uz trotuāra”. Tur autors ispauda savu mīlestību pret Rīgu, un es no ši dzejoļu krājuma iemacījos meklēt skaistumu parastās lietās. Autobusā, veikalā, avīzēs un, protams, cilvekos. Šis dzejoļu krājums ir man ļoti nozimīgs, īpaši dzejolis “Kioski”. Lasot ši dzejoļu es jutos, ka arī manā sirdī dēg mīlestība tā, ka Aleksandra Čaka sirdī, kad viņš rakstīja par Rīgu. Arī man ļoti svarīgi lasīt grāmatas, kuri man motīve un iedvesmo iet uz priekšu, cinīties un dzīvot. Tie ir Imanta Ziedoņa dzeju krājumi, īpaši dzejoli “Pats” un “Kalna kāpējs”. Es saprotu, lasot šo grāmatu, ka katram cilvēkam ir mērķis, un katram ir savs kalna gals, kuru viņš centas sasniegt. Ši dzejoli deva man milzīgu motivāciju, palidzēja saprast cilvēkus apkārt mani un, protams, saprast sevi.
Tā manu dzīvi ietekmē grāmatas. Manuprāt, grāmatām ir liels spēks izlabot pasauli un cilvēkus, jo grāmatas spēja izmainīt mani un manu garīgo pasauli.