Grāmatu brīnumainā vara
Kas ir grāmatas? Kas tās ir? Pats bērniņš vares atbildēt uz šo jautājumu. Bet priekš katram cilvēkam grāmatai ir sava īpaša un dzīļa nozīme. Manuprāt, grāmatas - tās ir mūsu izglitība, dzīves uzskati, tas var ietekmēt uz mūsu dzīves izvēli un kaut kas nolemt. Lasot grāmatu, tu vari atrast atbildi uz jebkādu jautājumu, kaut ko saprast un iedomāties dzīves jēgā. Grāmatam ir daudz žanru: ir komedijas liriskie stastījumi, ir lūgas un noveles, esseju un dzējoļu krājumi. Es domāju, ka visgalvenākā un svarīgākā lieta grāmatā ir iemesls, jēga, kuru autors gribēja mums paskaidrot un pastasīt. Grāmatas ietekmē uz mūsu domam un uzvedību, pēc tās izlasīšanas daudz ko var saprast priekš sevis, kaut ko secināt.
Kā pirmo piemēru, es gribētu apskatīt Regīna Ezeras romānu “Akka”. Autore raksta par sievieti, kuru sauc Laura un par grūtam izvelām viņas mūžā. Viņa cīnas paša ar sevi, ar saviem principiem. Tā sanāca, ka Lauras vīrs nokļūva cietumā un viņa atstājas kopā ar diviem bērniem. Sarežģīta situācija, bet kadreiz viņa satika citu vīrieti un iemīlējas viņā. Jā, protams, jūs teiksiet, ka tas nav godīgi, kā viņa sevi uzvēdas, bet no citas puses, viņai, kā sievietei, grības mīlēt un būt mīlētai. Viņas atteicības ar vīru ir diezgan grūtas – viņi dažreiz stridās, viņš dzēra un staigāja līdz naktij un savu uzvedību dēļ nokļūva cietumā. Viņa stāv priekš izvēli: ģimene vai mīlestība? Nezinu, kā citiem, bet man šis romāns iemācijies domat ne tikai par to, ko citi runā, bet arī par savu laimi un savu personisku dzīvi. Nav vienmēr visiem būt patīkamam, arī kadreiz jādomā par sevi.
Otrkārt, gribētos pieminēt Aleksandra Čaka un Zentas Mauriņas daiļrādi. Darbā “Mūžīga mīlestība” esejiste arī raksta par cilveciskām izjūtam. Par to kā var un jāmīļ. Aleksandrs Čaks savā dzējoļu krājumā “Sirds uz trotuāra” tā pat raksta par mīlestību, tikai nevis starp cilvēkiem, bet par izjūtam pret savu dzimtu pilsētu. Godīgi teikt, agrāk es nav vienmēr pievēru uzmanību tadam niansiem, kādi ir aprakstīti viņā dzejoļu krājumā: centra bulvāri ar simtsgadīgiem kokiem, kioski un afišas, arhitektūra, pilsētas iedzīvotāji. Visas tadas lietas veido īpašu un neaizmirstāmo pilsētas atmosfēru.
Treškārt, es gribētu pastastīt par saviem personiskājiem piemēriem. Kā grāmatas ietekmē uz mani? Es nevaru pateikt, ka esmu grāmatu “fan”, man vairāk patīk lasīt gramatus, kā autobiogrāfijas un stastījumus, kuriem ir saistība ar realitāti. Piemēram, lielus iespaidums man bija, kad esmu izlasījusi Koko Šaneles autobiogrāfiju. Viņas uzvedība un dzīves uzskats lika man aizdomāties par savu mūžu. Viņas raksturs un stingrums jebkurās situācijās ir piemērs, kuram es cenšos sēkot lai visu dabūtu.
Grāmatas ir nepieciešamas mums, lai macītos un būt izglītotām, lai redzētu mērķi un sasniegtu to. Tās dod mums iespēju dzīvot un domāt bez robēžam.