"Grāmatu brīnumaina vara."
Mūsdienas ļoti ātri sāka attīstīties tehnoloģijas. Katram ir elektroniskas ierices, kuras mēs lietojam izklaides dēļ, un lai uzzināt kādu jauno informāciju. Agrāk tehnoloģiju vietā bija grāmatas, kuras mums palīdzēja daudzos aspektos. Kad biju mazs es visu laiku gribēju lasīt, jo grāmata bija – tā kā citāda pasaule, kur es varēju pats izdomāt savus varoņus, viņu uzskatu un arī rakstura īpašības. Mobilie telefoni to, diemžel, nevar izdarīt, elektroniskas mašīnas pati izdara visu.
Tehnologiju attistīšanas dēļ mēs , sākam mazāk lasīt. Bet kādi ir lasīšanas plusi? Neatkarīgi no stresa daudzuma, ko guvam ikdienā, darbā vai attiecībās, tas viss aizmirstas, tiklīdz rokas nonāk laba grāmata. Tā palīdz novērst domas no satraukumiem. Viss, ko mēs lasām, kādreiz var noderēt zināšanas. Jo vairāk zināšanu mums ir, jo lielāka iespēja, ka tikt galā ar jebkuru izaicinājumu, ko sastopšu sava ceļa. Grāmatas papildina mūsu vārdu krājumu. Jo vairāk mēs lasam, jo plašāk viņš ir. Vārdu krājums var palīdzēt gan darbā, gan celt pašapziņu un sniegt lielaku pārliecību par sevi. Lasot grāmatu mums gribot negribot jāatceras varoņu vārdus, sižetu un problēmas, kuras bija minētas. Tāda veida mēs trenējam savu atmiņu, un tas varētu mums palīdzēt ikdienā.
Kad autors raksta savu grāmatu viņš iekļauj tajā vistuvākas problēmas. Literatūras avotos mēs varam redzēt tādas problēmas, kā mīlestības problēmu, cilvēku savstarpējo attiecibu problēmu, patriotisms, urbanisms un cilvēka iekšējais konflikts. Grāmatas tiek rakstītas, lai paradītu mūsu kļūdas no citas puses, jo dāžreiz mēs paši to nevaram redzēt.
Beidzot 12. klasi, es izlasīju daudz literārus darbus, gan no latviešu literatūras, gan no ārzemes literaturas. Visvairāk man iedvesmoja jaunākas latviešu literatūras pārstāvis – Daina Tabūne ar savu darbu “Pirmā reize”. Dainas darbs bija vistuvāk saistīts ar manu dzīvi. Stāst ir par to, ka meitene satiekas ar problēmam katrā dzīves posma. Mīlestības problēma, attiecības starp vecākiem, Dieva temats, tas viss ir attēlots viņas darbā. Lasot grāmatu es redzēju sevi gālvenas varones vietā un redzēju savas kļūdas bērnība un pieauguša vēcuma un es zinu, izlasot grāmatu, kā es varētu rīkoties katrā gadījuma.
Visos laikos būs aktuāla problēma starp jaunāko un vēcāko paaudzi. Vecāki nevar saprast savus bērnus, tapat kā bērni nesaprot vecākus. Arī tā problēma ir minēta grāmatā. Anšlavs Eglītis savā darbā “Bezkaunīgie veči” paradīja šo konfliktu. Izlasot grāmatu katrs vār izvirzīt savus sēcinājumus un mēģinat pāriet gārām nesaprašanu starp paaudzem.
Es domāju, ka bez grāmatam mūsu pasaule butu ļoti pēlēka ar lielu problēmu skaitu. Grāmatas palīdz orientēties mūsu dzīve un vinas ir attēlotas cita cilvēka dzīves zināšanas, kurus mēs varam paņemt par piemeru. Tā ir grāmatu brīnumainā vara.