Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Gadsimti nāk un iet, jo cilvēka dzīve ir pakļauta laikam, kas bieži noved pie neziņas situācijām, jo neesam apstājušies un palūkojušies apkārt, lai zinātu, kur atrodamies. Apstājoties šobrīd, mēs varam izprast, kā mēs šeit tikām, un kā doties uz priekšu labāk. Mums ir jāiepazīstas ar savu gadsimtu, bet kā mēs to varam ieraudzīt, saklausīt un izprast?
Bez šaubām, šobrīd vairums latviešu zin par Latvijas simtgadi un vēlas to ieraudzīt ar prieku un asarām. Pateicoties šim tautas atbalstam, ir iznākušas vairums jaunu latviešu filmu par mūsu simtgadi. Vissaistošākā no šīm filmām man bija Vizmas Belševices “Bille”, kas ne tikai piesaistijās dzīves patiesībai, bet arī mūsu sapņiem un cerībām, kas spēj vienot mūs visus. Šīs filmas mērķis bija parādīt cik ļoti mainījusies mūsu materiālā dzīve, bet cik maz ir izmainījusies mūsu ikdienišķā, sabiedriskā un emocionālā dzīve kā latviešiem Latvijā.
Latviešiem dziesmas ir bijušas ļoti svarīgas no pirmiem dziesmu svētkiem 1873. gadā. Kopš tā laika šis pasākums ir tikai pieaudzis popularitātē un nozīmīgumā kā vienojošs elements visiem latviešiem, un saliedētības piemērs citiem. Bet mēs šo gadsimtu varam saklausīt ne tikai četros gados, bet katru dienu – no mūsu vecākiem un radiem. Tieši no saviem tuviniekiem mēs varam izjust šo gadsimtu vistuvāk.
Neatgarīgās Latvijas sabiedrība savās pamata idejās nebūt nav mainījusies no iepriekšējiem gadsimtiem. Rūdolfa Blaumaņa novelēs un Aspazijas novelēs, un Jāņa Ezeriņa novelēs ir šī latviešu dzīves patiesības izjūtas, kas ar mums saistās daudz labāk nekā Šekspīra iestudējumi “Hamlets” vai pat “Romeo un Džuljeta”. Cenšoties izprast savu gadsimtu, mēs izprotam viens otru, ka latvieši, nevis svešinieki. Saprotot mūsu un savu senču grūtības, mēs tās varam pārvarēt kopā, un tieši tas vēsturiski ir radījis saliedētību tautšu.
Mūsu gadsimts ir tikai tāds, kā mēs to ieraugam, saklausam un izprotam, un pateicoties Latvijas Kultūras kanonam, mēs to visu varam sakopot ne tikai sev, bet visai pasaulei. Manuprāt katram latvietim būtu jāierauga, jāsaklausa un jāizprot savs gadsimts kā tautai, nevis kā vienam pasaulē.