Grāmatu brīnumainā vara
Literatūrai ir ļoti liela nozīme cilvēku dzīvēs. Grāmatas palīdz cilvēkiem iepazīt pasauli macīties vēsturi, zinātnes, gūt pieredzi no izlasītiem mīlestības stāstiem, kā arī jūt līdzī saviem mīļajiem varoņiem un vērtēt viņu rīcības, tas viss stiprina mūsu intelektu un izraisa emocijas, kuru trūkst realitātē. Latviešu literatūrā ir vairāki autori, kuru darbi palīdz izprast dzīvi, kultūru, vēsturi. Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja, kā arī Māras Zalītes romāns “Pieci pirksti” un Māra Bērziņa romāns “Svina garša” – tas, manuprāt, ir labākais, kas mums ir.
Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja ir bagāta ar dažādām tēmam. Visvairāk viņu darbos mani uzruna patriotisms un mīlestība pret savu zemi. Tie ir dzejoļi par Latvijas darbu, kur Daugava un Gauja ir mūsu dzimtenes bagātības simboli. O. Vācietis raksta: “Kurš ūdens tā būtu smējies, ja to pasmeļ ar sauju? Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju.” Šie vārdi parāda īsto autora mīlestību pret Latviju un tas skaisto dabu.
Māras Zalītes romāns “Pieci pirksti” – ir labākais, ko es esmu lasījis latviešu literatūrā. Tas ir stāsts par mazas meitenes + Lauras piedzīvojumiem. Romānā ir parādīta dzīve Padomju laikos bērna skatījumā. Latvija meitenei ir vislabāka vieta pasaulē. Meitene bija iemīlējusies savu vecāku dzimtenē vēl pirms tam, kad atbrauca un, neskatoties uz savas mātes pārdzīvojumiem, kuras izraisa neapmierinātība ar to, ka viņas dzimtas vietas ir krietni mainījušas, Laura, katru dienu atklājot kaut ko jaunu, bija pilnīgi iedvesmota, un nekādas grūtības – ne tēva problēmas ar alkoholu un nespēja atrast darbu, ne negatīva cilvēku attieksme pret viņu ģimeni nevarēja salauzt bērnu, kurš bija iekšēji ļoti stiprs.
Māra Bērziņa romāns “Svina garša” ir stāsts par jaunā cilvēka dzīvi Otrās Pasaules kara gaitā. Tas ir vēsturiskiem faktiem bagāts darbs. Matīsa piedzīvojumi dod iespēju sekot parasta cilvēka dzīvei grūtos apstākļos. Vissvarīgākais ir tas, ka karš nespēja salauzt cilvēku un kritiskā situācija viņš palīdzēja noslēpties ebreju ģimenei, kas varēja viņam maksāt dzīvību. Tas ir viens no spilgtākiem notikumiem visā romānā.
Grāmata ir viens no labākiem zināšanu avotiem. Romāni, dzejoļi, pasakas – tas viss māca mūs dzīvot. Lasot mēs gūstam emocijas un attīstamies. Viena grāmata var krietni mainīt cilvēka attieksmi pret sevi un citiem. Manuprāt, katram no mums ir jālasa pēc iespējas vairāk, dzīvē tas noteikti noderēs, neļaujot mums veikt kļūdas par kuram mēs izlasījam.