Grāmatu brīnumainā vara
Gan senos laikos, gan tagad, vienmēr, māksla bija visgalvēnāka daļa no valsts kultūras. Tieši tāpēc, kā cilvēki fantazēja un gribēja uztaisīt kaut ko jaunu un paradīt citiem, ka to var izdarīt, sāka kūstēties progress un mums ir viss kas mēs redzam. Galvenais līdzeklis progresam ir zināšanas un pieredze, bet kā senos laikos to pārņēma nākoša paaudze? Akmeņlaikos visu atspoguļoja ilustrācijās, vienkāršie zīmējumi. Tālāk, kad ieradās valoda, jaunie cilvēki pārņēma zināšanas no vecākas paaudzes mutīski, ar vardiem. Pēc tām izveidojās rakstīšana un cilvēki sāka rākstīt, rakstīt par visu: kā saule spīd, kur kas atrodās, kad būs svētki. Tieši tāpēc, kā cilvēki sāka rakstīt par visu apkartējo, ierodās mūsu miļāka literatūra. Kā teica Ojarts Vācietis - “Literatūra ir visstiprākais ierocis pasaulē!”
Grāmatai tieši ir brīnumainā vara, pirmkārt, jo, tieši grāmata ir visgalvēnakais un vislielākais informācijas avots visā pasaulē, protams, kādi cilvēki var pateikt par to, ka ir arī internēts, tur mēs varam atrast, jebkādu informāciju, kura mums ir vajadzīga. Tieši tā. Informāciju mēs varam, dabūt gan no internēta, bet grāmatus cilvēki raksta kopš papīra atvēršanas, bet internētu lieta tikai kādus 20 gadus. Grāmatās mēs varam atrast to, ko mēs nevaram dabūt no internēta. Otrkārt, grāmata ir cilvēka dvēseles atspoguļojums, un to atspoguļojumu sauc par literatūru. “Es neesmu burvis, esmu vienkārši rakstnieks!” tie ir Gi de Mopassana vārdi, franču rakstnieka, un tie vārdi skaidri dod mums saprast par to, īso un atvērtu rakstnieka raksturu.
Literatūra ir ļoti stipra lieta, tā maina cilvēka iekšējo uztveri un cilvēku globāli. Es to varu pateikt gan no savas pieredzes, jo pirmā grāmata kurā bija izlāsīdama, samainīja man visu dzīvi. Šī grāmatu es izlasīju kad man bija 10 gadi, to uzrakstīja Ilja Ilfs, nosaukums – “Zelta govs”. Tur bija stāsts par četriem bandītiem kuri uztaisīja plānu, kā nozāgt vienam strādniekam daudz naudas, viņiem to izdevās, bet beigās tas naudas viņus nogalināja. Kad es lasīju šī grāmatu es biju šokā. Kā tā var būt? Kāpēc cilvēki tā rīkojās, lai dabūt kādus papīrus, priekš kā? Sakot ar šī grāmatu es iepazistos ar dzīves realitātēm.
Grāmata ir universāla lieta, ta dod mums iespēju atklāt sevi šai daudzsānu pasaulei un apkārtējiem cilvēkiem. Grāmata ari ir milzīgs informācijas resurss ar kuru dažie taisa savus darbus. Un, protams, grāmata ir mazs atslēdziņš mūsu dvēselei un sirdim, kas vienmēr kopā ar mums.