Grāmatu brīnumainā vara
Grāmatu veidošana ir atkarīga no kultūras un literatūras standartiem, kas bija pieņemti gadsimta, kad dzīvoja tas autors. Tie aizņema labāko no iepriekšējamas paaudzes, lai mūsdienigajiem cilvēkiem būt kā piemērs, vai arī sliktāko, lai pievērst noteiktajam problēmam uzmanību.
No grāmatas cilvēki māca, kas ir labs un kas ir slikts. Ar to palidzību es varu saprast īstas mīlestības un draudzības butību. Es atrodu tas lietas Regīnas Ezeras darbā – “Cilvēkam vajag suņi” . Tas ir neliels stāstu krājums. Mans vismiļākais stāsts ir par puiku, kas nopirka kūcenu un atnēsa to majās, bet ģimene uz to slīkti attiecas. Šeit ir apspeļotas tēmas par savstarpējam attiecībam ģīmenē, draudzības vajadzību, mīlestību pret tuvakajiem. Un stāsts man ir tuvs varbūt, jo man arī bija lidzīga situācija ar manu kucēnu.
Lielākai daļai no mūsdienas paaudzei ir daudz problēmas, ar kuriem mūms jāsastopas ikdienā. Franču rakstnieka Žan Poļ Sartra romāna – “Nelabums”, galvenais varonis Antuans dzīvo problēmas riņķa. Viņš nolēma dzīvot brivībā, bēt pilnīga vientulība, “netīra” dzīvē. Bet vienā dienā, viņš saprot, kā ta iet pa dzīvi viņš negrīb un sāca to maīnīt, mainīt sabiedrību, darbu, bet galvenokārt viņš to sāc darīt no sevis Grāmat atspoguļo to “varu” ar savu butību, kuru katram vājag pārdzivot.
Spēks – raksturojums, kas parada cilvēku grutās situācijās no citas pūses. Blaumaņa darbs “Nāves ēna”, ir spilgs piemērs, kad varoņa raksturojumā dominē spēks un cieņa. Darbs parāda cilvēkus trakākā situācija un māca, kā vajās cinīties ar grutībam Šodien šis lietas ir pazudužas, pusei ir gruti ātrast to spēku, lai atrast ceļu uz labumu. Viņi neko nedara, bēt grīb, visu izmainīt. Diemžel, ta nevar būt! Salasot to grāmatu, es saprotu, ka nav manā dzīvē tadas sitūacijas, no kuras es nevaru ieziet kā uzvaretājs.
Manuprāt, grāmata ir labumu krātuve. Tajos saglabājās – vēsture, problēmas, risinājumi, vajag tos tikai atvērt un sākt lasīt. Grāmatai ir liela vara, tie maina pieredzi uz dzīvi. Dažreiz tajos var atrast atbildi uz jautājumu, kas nedod dzīvei mieru. Savukārt, mūsdienu paaudze ļoti maz lasa, jaunākas tehnoloģijas atņema laiku. Tas nelabvelīgi attiecas uz cilvēka pieredzes formēšanu, izglītību un sabiedrību, kurā viņš eksistē. No savas pūses, varu minēt, ka manā dzivē grāmatam ir liela vieta, kā arī vara.