Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mēs, dzīvojot 21. gs., nezinam kā bija dzīvot iepriekšējos gadsimtos, vai kā būs dzīvot nākamajos gadsimtos. Mēs varam tikai minēt, skatīties filmas, gan dokumentālas, gan parastas. Mēs varam lasīt tā gadsimta darbus, avotus un faktus, un tikai iztēloties, cerībā, ka sapratīsim un izjutīsim, tā laika burvību vai gluži pretēji. Mēs varam tikai fantazēt.
Man personīgi ir palidzējušas divas rakstnieces, izprast līdz sirds dziļumiem tā laika burvību un ne tik. Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”, lasot, es tajā pazudu. Ne sliktā nozīmē! Noras Ikstenas darbu lasot, mani ik pa laikam pārņēma emociju uzvirmojumi. Tik dziļš – dzidrs un aizkustinoš! Manuprāt tuvu līdzīgs darbs ir Mārai Zālītei “Pieci pirksti”. Arī stāsts par meiteni un viņas ģimeni, vidi kurā dzīvo un par iepriekšējo no kuras aizbrauca. Katram ir tikai sava sāpe, taču būtībā dzīve tā pati. Izlasot grāmatas mēs tās, pēc tam, varam salīdzināt ar mums zināmo, nezināmo.
Es pati, tikai lasot un klauoties omīšu stāstītajā par Latviju, tās pagātni, darbiem un nedarbiem, esmu iepazinusi. Un tomēr, ne līdz galam. Manuprāt visus gadsimtus iepazīt ir nereāli. Tiešām nereāli! Visu zināt no A līdz Z, var [nezināt] tikai retais. Un tāpat, ne līdz galam. Lasot es ieraudzīju melnbalto, omēs klausoties es saklausīju atmiņas, atmiņas no Sibīrijas vai Treknajiem gadiem Latvijā. Es sajutu patiesas emocijas, priekus, pārdzīvojumus, asaras. Es redzēju kā sāp, kā sitas straujāk viņas sirds. Klausoties es fantazēju, mēģināju saprast un izprast to būtisko un patieso, par ko nemelo. Tas ir stāsts pēc stāsta, kuri nekad nebeidzas, ja vien ome nenogurst no runāšanas.
Man patīk sajust svešo un ļaut tam iespiesties manās atmiņās. Man patīk izzināt par to kā ir bijis un domāt par to kā būs. Tā ir pieredze, kuru saņem neizejot fiziski cauri tam laikam.
Izprast savu gadsimtu mēs varam, esot te un tagad. Vēlāk tāpat neviens nesapratīs tavu teikto, pārdzīvojumus vai patīkamo. Mēs varam dalīties pieredzē un atmiņās, mainīties ar viedokļiem, taču to, ko izjuti tu esot tieši tajā laikā, neizjutīs neviens. Viņi tikai fantazēs, mēģinās saprast un izprast.