Grāmatu brīnumainā vara
Dzivojot 21. gadsimtā, pasaulē, kas bez apstāšanam virzās uz priekšu, ir tik viegli pazaudēties. Vērtības un prioritātes ir samaisītas, ļoti grūti paliek savas ceļas un patiesības meklēšanā. Tomēr, es zinu, ka mana patiesība ir slēpta manā kultūrā.
Vislabākā iespēja kultūras izpratnei ir mākla, taču par galvēno mākslu es uzskatu literatūru. Tieši literatūra ir tik nepieciešama mūsdien, lai dotu mums iespēju apstāties un apdomāt dzīvi ne tikai no vienkaršākas puses, bet iedziļinājoties filazofiskajos jautājumos.
Daži cilvēki varētu teikt, ka mana kultūra nesatur daudz atbildes, jo manām valstīm tikai šogad ir simts, tomēr es šīm spriedienam nepiekritu. Ir zināms, ka Bībele bija partulkota latviešu valodā pat 16. gadsimtā ar Ernestu Gliku, tas nozīmē, ka latviešu kultūra nes savu bagātību jau kopjš tā laikā un vēl agrāk.
Protams, liels sasnegums ir Bībeles tulkošana mūsu valodā, bet tās bija tikai sakums, un mūsdien latviešu literatūra tiek tulkota daudzās pasaules valodas. Padomju laikos daudzie latviešu autori tika tulkoti krievu valodā. Noras Ikstenas “Mātes Piens”, kurš ir zināms gandrīz visā pasaulē, ir tulkots vairāk neka desmit valodās, kas liecina par latviju kultūras augošu – vērtību.
Tomēr grāmatu vērtība ir ne tikai statistiskās dātes, galvenāis ir ielikts grāmatas iemeslā un idējā, jo tieši tas ir spējigas ietkmēt sabiedrību un caur gadsimtiem likt lasītājus aizdomāties. Grāmata ir spejīga izmainīt pasauli. Piemērām Rūdolfa Blaumaņa darbā “Indrāni” ir celta mūžīga tēma par paaudžu strīdu. Darbā aktualitāte ir sajuzdamā arī mūsdienās. Izdošanas laikā grāmata strauji ietkmēja gan jauniešus, gan vecos cilvēkus, likot aizdomāties par dzīves izmaiņām un nakošo modernizāciju. Arī “Mātes pienā” šī laikmetīga aktualitāte eksistē, tomēr tā ir vairāk balstīta uz social – politisko struktūru, ietekmējošo varoņus.
Vēl viens arguments literatūras varenībai ir tai veltīti pasākumi, es runāju par Dzejas dienām. Dzejas dienas pirmo reizi notieka 1965. gadā un bija veltīti Raiņa simtsgadei. Tolaik cilvēki vienkarši sapulcējas pie Raiņa pieminekļa Esplanāde, lai lasītu viņa poēziju kopā. Šogad Dzejas dienas notika Eduarda Veidenbauma 150. dzimšanas dienas piemiņai. Pasākumi norīsējas ne tikai daudzās vietas Rīgā, bet visā Latvijā. Tūkstošiem cilvēku bija iespēja piedalīties daudzās pasākumos pilnīgi bezmaksas. Es biju pilnīgi aizrauta piedaloties “Baltā nakts” un “Skandē Veidenbaums” pasākumos, ka arī “Orbītas” pasākuma, kas ir modernas litertūras organizācija, saistoša latviešu un krievu dzeju.
Secinājumā, gribu pateik, ka kultūra ir mana lielāka vertība, grāmatas galvēnais brīnums ir to vertību notūrēt un caur paaudzēm saglabāt. Tieši mūsdien, globalizācijas straujos processos, saglabāšanas aktualitāte ir vissvarīgāka . Grāmata ir mana atslēga pie manas kultūras, vertībām un patiesībai.