Grāmatu brīnumainā vara
Jau no pašas bērnības mani pavadīja dažādi literāri darbi: pasakas, mīklas, nostāsti, lugas, noveles un romāni. Literatūrai ir milzīga loma manā dzīvē. Tieši grāmatas palīdz saformēt manus morāles pamatprincipus un normas. Literatūra ir pasaules paģajušo paaudžu dzīves pieredzes atspoguļojums. “Par visu labu es esmu parādā grāmatai,” rakstīja krievu rakstnieks Maksims Gorkijs. Arī es esmu parādā grāmatai, ka tā atklāja man visu pasauli ar savu brīnumaino varu.
Katrs literatūras darbs ir maza dzīves mācība, kas man kā lasītājam rada, kas ir labi un kas ir slikti. Tieši literatūra atklāja man, kas ir īsta mīlestība. Lasot Viljama Šekspīra lugu “Romeo un Džuljeta”, es nevarēju saprast, kāpēc varoņi tā rīkojas. Kāpēc Džuljeta atdeva savu dzīvību aiz Romeo? Kāpēc Romeo nogalināja sevi? Tagad es saprotu, ka grāmata atklāja man īstu mīlestību, kuru mēs saglabājām sevī un dāvinām citiem.
Es domāju, ka es varētu atdot dzīvību aiz ģimenes locēkļa. Tieši tā rīkojas Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” varonis Dalda, kas atdeva savu vietu glabšanas laivā mazam dēlam. Atrodoties Ledainas jūras vidū, liktenis lēma, ka Daldai jāpeld mājās. Bet tevs nekad nevarētu samierināties ar tādu likteņa iznākumu, tāpēc viņš teica, ka vieta glabšanu laivā ir aizsniedzama Jānim. Tā tevs atdeva dzīvību. Šī grāmata specīgi skāra mani. Ar savu milzīgu varu tā liek aizdomāties tūkstošus un tūkstošus skolēnus.
Manuprāt, Dalda ir īsts varonis, kuram lasītājs liek “pluss zīmi”, bet literatūrā arī ir daudz negatīvu varoņu. Grāmata paradīja man daudz tādu piemēru. Viens no spilgtākajiem ir Rūdolfa Blaumaņa lugas “Indrāni” varonis Edvarts. Ja Dalda atdeva visu savam radiniekam, tad Edvarts otrādi atņēma. Viņš izstadīja savus vecākus no mājas! Man liekas, ka tāds cilvēks ir gatavs atņemt pēdējo maizes gabalu no mīļa cilvēka. Pēc lugas lasīšanas es sapratu, ka bērni var būt tik rupji un bezsirdīgi pret saviem vecākiem.
Grāmatai ir brīnumainā vara, kas palīdz lasītājam saprast ne tikai sevi, bet arī visu pasauli. Cilvēks, kas lasa var izjūst sevī pasauli detaļās. Literatūra bagatina manu sirdi un galvu. Ļoti žēl, ka mūsdienu jaunieši ļoti maz lasa, jo viņi paši no sevis atņem brīnumu un varu. Grāmatas ir jālasa, jācien un jāmīl, jo bez tiem mana pasaule kļūs bezjēdzīga, pēlēka un cietsirdīga. Paldies, grāmatiņ, ka esi man blākus! Paldies par brīnumaino varu!