Grāmatu brīnumainā vara.
Kopš sēniem laikiem grāmatas spēlēja milzīgo lomu cilvēka dzīvē. Katrs varēja atrast grāmatā savu galveno domu, notikumu vai varoni. Bet mūsdienas pasaulē, manuprāt, grāmata zaudēja savu varu, jo vairāk un vairāk cilvēku izmanto citus informācijus avotus. Lasot grāmatas, man vienmēr ir jāanalīzē nolasīto, kas dara mani gudrāk, jo gudrība ir galvenā vara.
Es gribu uzrakstīt kāpēc, manuprāt, grāmatas dot cilvēkam spēku un varu, izmantojot literatūras un kultūras faktus.
Viens no vissvārīgakājiem iespējam, kuru dod man grāmatu vara, ir mīlestības analīze, un nav svārīgi, kāda ta ir mīlestība, pret vecākiem, pret bērniem vai pret citu cilvēku. Katram no mums būs mīlēstība dzīvē, neskatoties uz to, kāds es esmu cilvēks. Gramātu vara dod man lielisko iespēju ieraudzīt, ka cilvēki mīl un kādas kļūdas dara. Izlasot Rūdolfa Blaumaņa noveli “Raudupiete”, es redzēju, kā mīlēstības deļ varone izdarīja lielo kļūdu, nedomājot par sekmēm. Redzējot kā rikojās Raudupiete, es varu izdarīt secinājumus, ko es darītu tādā situācijā.
Es vienmēr domāju, ko es darītu, ja butū kādā dzīvības sarežgītā situācijā, jo jebkurš cilvēks pēc savas dabas grib nodzīvot ilgu un laimīgu dzīvi. Grāmatu varai ir tāds spēks, kad es varu izjutot sevi aci pret aci ar nāvi. Piemēram, lasot Rūdolfa Blaumaņa darbā “Nāves ēnā”, es ieraudzīju, ka cilvēki pārdzīvoja tādu uzdevumu, kad vienīgais mērķis ir velmē, lai izdzīvotu, neskatoties uz visu. Neviens no mums, arī es, nezina, kas būs rīt, kas nozīmē, ka ir jābūt gatavam pie jebkuras situācijas, saistīto ar mūsu dzīvību.
Manā dzīvē vienmēr bija un būs grūtības, jo tās ir normāli, kad dzīvē dod mums uzdevumus. Bet grāmatu vara vienmēr var palīdzēt man, jo lasot grāmatu, es jūtu, ka atpūšās mana galva. Kad es lasu kādu skaisto un interesanto darbu, es uz brīdi aizmirsu visas savas problēmas, jo pilnīgi esmu ar varoņiem un viņās dzīvē. Manā dzīvē es izlasīju, manuprāt, daudz gramātu, bet bija viena, kura ir manā sirds vienmēr. Es to lasīju vairāk nekā vienreiz, bet ikreiz man liekas, ka agrāk nezināju par to. Es runaju par Viljama Šekspīra darbu “Romeo un Džuljeta”. Darbā es ieraudzīju īstu un stipru mīlēstību, kura dzīvo neskatoties uz visam grūtībam un izaicinājumiem. Manuprāt, tas ir brīnumaina jūta, kuru ne tikai es, bet jebkurš var izlasīt grāmatu varas dēļ.
Grāmatu vara vienmēr eksistēs mūsū pasaulē, neskatoties uz visām jaunām tehnoloģijām, jo tikai lasot īstas grāmatas, mēs varām jūtot kaut – ko citu, interesantu un burvīgu. Savā pārspriedumā es pamatoju, ka grāmatu vara var atspogoļot man netikai sarežģītas situācijas, pēc analīzes kuras, būs vieglāk nākotnē, bet arī palīdzēt man atpusties no visam problēmam. Ceru, ka cilvēki, kuri pieverš maz uzmanības grāmatu varai, sapratīs savās kļūdas, jo bez grāmatam, man liekas, nebūs arī mūs!