Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās grāmatai bieži nav lielas lomas ikdieniskā cilvēkā dzīvē. Jaunieši lasa arvien mazāk, nekā gadsimta agrāk. Man liekas, ka daudzie uzskata grāmatas lasīšanu par neinteresāntu, nevajadzīgo nodarbību, taču es gribu pieradīt, ka grāmata ir filozofijas avots un tai piemīt brīnumainā vara. Grāmata palīdz mums izprast pasauli, iegūt dzīves pieredzi un izveidot savu vērtības sistēmu.
Dažreiz man ir domas par to, cik liela ir pasaule un cik maz ir cilvēks tajā. Literatūra ir prizma caur kuru ir vieglāk saredzēt mūsu apkārni. Piemēram, tāda ir novele “Nāves ēnā”, kuru uzrakstijis Rūdolfs Blaumanis. Kopā ar zvējniekiem lasītājs piedzīvo briesmīgas dienas atklātā jūrā uz ledus gabala. Rūdolfs Blaumanis raksta: “Tā ir cīņa ar sevi, cīņa ar dabu, cīņa ar apstākļiem”. Šī novele ir iespēja izprast pasauli, jo ekstrimālās situācijas cilvēka raksturs ir redzams visspožāk, tāpēc šajā daiļdarbā es redzu cilvēkus kā no labas, tā arī no tumsas puses, reālo dzīvi bez melam un nokrašņojuma.
Vēl es pateicu, ka grāmata palīdz mums iegūt dzīves pieredzi. To var redzēt, piemēram, lasot Ingas Ābeles darbu “Uzdāviniet man vijolīti”. Sirma kundze palidzēja kaimiņu dēlam no nabadzīgas ģimenes kļūst par slavēno mūzikantu, taču nekādas pateicības no viņa pūses nebija. No šī darba es secināju, ka bieži labdarības neviens nepamana, taču, skatoties uz to, cik gaišā, mīlestības pilnā ir Biruta, man tomēr gribas palidzēt citiem.
Un manuprāt galvēnais literatūras ieguvums ir tas, ka tā spēj palidzēt cilvēkam izveidot savu vērtības sistēmu. Tā, lasot Jāņa Jaunsudrabiņa triloģiju “Aija” es apdomāju savu attieksmi pret ģimenes, mīlestības un garīgajam vērtībam. Es nesaprotu tādus cilvēkus, ka Aija, kuriem galvenais dzīvē ir izklaidēties un savākt naudu. Es domāju, ka viņa nemīlēja savus bērnus, ģimeni un ar Jāni palika kopā tikai, jo tas bija izdavīgi. Redzu viņu kā mantkārīgu personu. Taču man tuvāk ir Jānis, jo es ņemu par galvēno dzīvē garīgo bagatināšanu, izglitību un, protams, mīlestību ģimenē, jo uzskatu, ka visa dzīves gaita ir atkarīga no stāvoklī ģimenē. Morāles vērtības veido mūs kā cilvēku visā šī vārdā pilnībā.
Tatad grību pateikt, ka grāmatas, protams, jālasa kā pieaugušājiem, tā arī bērniem, taču svarīgi, lai tieši jauniešu aizrautos ar lasamību. Kad cilvēks ir jauns viņam nav pietiekuši daudz dzīves pieredzes, lai zinātu kas ir pareizi un kas nē, kas ir labs un kas ir ļauns. Taču literatūrai piemīt brīnumainā vara atvērt mums durvis dzīvē, paradīt no visiem pusēm to un palidzēt atrast savu ceļu šī lielā, krāsainā, tik ļoti interesantā pasaulē.